Pēdējos gadu desmitos attīstās modernās tehnoloģijas, kas arvien vairāk liek saprast, ka zināšanu robežas ir neaptverama un pētāmā ir ļoti daudz, stāstīja Irbe.
Bioloģe uzskatāmi nodemonstrēja, kā top nākotnes materiāli, izmantojot sēņu micēliju. Meža sēnes, piemēram raibo tauriņpiepi, laboratorijā ieliekot petri platē.
“Micēlija kompozīts sastāv no sēnes un attiecīga substrāta – tās var būt zāģu skaidas vai jebkādi mežsaimniecības vai lauksaimniecības atkritumi. Tad micēliju uznes uz substrāta un gaida nedēļu vai divas, kamēr sēne saaug. Tālāk šo masu liek dažādos veidņos un var izaudzēt visu, ko grib,” stāstīja Irbe.
Radušos materiālu var izmantot kā dabīgu siltumizolāciju.
Tāpat tam ir ļoti labas akustiskās īpašības: “Var izmantot kā akustiskās plātnes. Var arī lietot kā iepakojuma materiālu stūrīšos – putuplasts nesadalās, bet šis sadalās dažu mēnešu laikā, ja to ierok komposta kaudzē, “ par procesu un materiāla iespējām stāstīja Irbe.
Mikrobioloģe atklāja, ka ir vēl kāds interesants sēņu pielietojuma veids, ar ko Latvijā vēl nenodarbojas: “Ārzemēs audzē tā saucamo sēņu ādu kā alternatīvu liellopu ādai, no kuras izgatavo dažādus priekšmetus – jostas, cepures, somiņas.”
“Amerikā Zinātnes fonds uzskata, ka dzīvais materiāls ir viens no četriem galvenajiem pētījumu virzieniem, kas nākotnē attīstīsies. Tātad micēliju kompozītiem ir nākotne, “ ir pārliecināta Irbe.
