Savukārt CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis atgādināja, ka nevajadzētu izmantot novecojušas iekārtas, kam nav pieejami drošības atjauninājumi.
Arī Latvijas kibertelpā jau kopš janvāra vidus pieaug apdraudējuma līmenis. Šobrīd kā iespējamās pazīmes kiberuzbrukumiem ir viltus ziņas un krāpniecības kampaņas saistībā ar notikumiem Ukrainā.
Ja netiek ievērotas nepieciešamās drošības normas, cilvēki ar sliktiem nodomiem var uzzināt ne tikai jūsu privāto informāciju, bet arī izmantot jūsu identitāti, jūsu sociālo tīklu kontus.
“Nereti informācijas karā tiek izmantoti uzlauztie [sociālo tīklu] konti, lai var savu informāciju izplatīt pēc iespējas plašākam cilvēku lokam,” norādīja Katkovska.
“Lūdzu, uzlieciet divu faktoru autentifikāciju jeb divu soļu verifikāciju, kas ir daudz pakāpju aizsardzība jūsu informācijai un jūsu identitātei. To var izdarīt gan e-pastā, gan sociālo tīklu kontos pie drošības iestatījumiem, tas ir pāris minūšu jautājums,” viņa aicināja.
Drossinternets.lv pieejama īsa, kodolīga instrukcija, kā to izdarīt soli pa solim, arī saišu veidā uz biežāk izmantotajām platformām.
Kiberdrošības riski visbiežāk saistīti ar kādas informācijas nozagšanu, pārņemšanu, izmantošanu nelietīgos nolūkos, tie skar dažādu sistēmu uzturētājus.
“Ir jāsaprot, ka ir dažāda veida mēģinājumi pārņemt sistēmas vai traucēt to darbību. Šobrīd to ir vairāk nekā ikdienišķi,” norādīja Mālkalnietis.
“Tas vairāk attiecas uz uzturētājiem, kam šīs sistēmas laicīgi bija jāveido drošas, šobrīd visas neizdarības ātri nāk ārā un atklājas ievainojamības, kas visbiežāk ir bijušas šajās sistēmās jau gadiem vai mēnešiem,” skaidroja eksperts.
Mālkalnietis uzsvēra nepieciešamību regulāri atjaunot savas iekārtas, jo atjauninājumi visbiežāk saistīti tieši ar drošības uzlabojumiem. Ja iekārta ir novecojusi, tā jāpārstāj lietot.
“Šie [novecojušie] datori un šāda veida iekārtas var tikt izmantotas uzbrukumiem citām iekārtām. Diemžēl, jāpieņem kā fakts – kad iekārtai vairs nav drošības atjauninājumu, viņu pie interneta noteikti vairs nepieslēdziet,” viņš uzsvēra.
Tāpat Mālkalnietis atgādināja, ka iedzīvotāji var sastapties ar dažādiem paziņojumiem un īsziņām, kurās pausti dažādi aicinājumi, tiek celta panika vai aicināts uzspiest uz dažādām saitēm, kas pārved uz nākamajām lapām, kurās tiek prasīta informācija. Mālkalnietis norādīja, ka pēdējā laikā aktīvi tiek mēģināts izspiest kredītkaršu datus.
Katkovska vērtēja, ka galvenokārt cilvēki pamana krāpnieciskos paziņojumus un aicinājumus uzspiest uz saites, lejupielādēt kaut ko, taču krāpnieki darbojas dažādos veidos.
“Tās lietas, uz kā uzķeras visbiežāk, ir neapdomīgi reģistrējoties dažādās vietnēs. Cilvēkiem, piemēram, patīk dažādus izklaides testus pildīt, lejupielādēt dažādas aplikācijas, pat nepārbaudot, kas ir aplikācijas izstrādātājs,” viņa stāstīja.
