Lai gan pētījumu par to, ka karstums negatīvi ietekmētu miegu, Latvijā nav daudz, klīniskajā praksē tas tiek manīts, norādīja Celmiņa. Lai gan katram cilvēkam ir individuālas prasības, vairumam ērtākā gulēšanas temperatūra ir no 16 līdz 19 grādiem naktī. Ja temperatūra ir augstāka, cilvēki sūdzas par neizgulēšanos.
“Kopumā arī tiek lēsts, ka karstās temperatūras ne tikai saīsina miega ilgumu, bet arī pasliktina tā kvalitāti. Tātad karstās temperatūras samazina REM miegu un dziļo miegu,” norādīja Celmiņa.
REM (angļu: rapid eye movement – ātra acu kustība) miegs ir sapņu miegs, kura laikā mūsu smadzeņu aktivitāte ir līdzīga kā nomodā, un mēs apstrādājam informāciju, ko esam apguvuši dienā. Savukārt dziļā miega laikā atjaunojas šūnas, aug organisms.
“Zinātnieki ir sākuši skatīties to, ka augstas temperatūras samazina šo vērtīgo miegu īpatsvaru un tad vairāk ir vidējs miegs, kas arī ir miegs, bet nav tik vērtīgs mūsu prātam un ķermenim,” skaidroja Celmiņa.
Starptautiskajā pētījumā atklāts, ka augstās temperatūras īpaši ietekmē senioru miega kvalitāti. “Seniori spēj sliktāk adaptēties temperatūras izmaiņām, viņi nav tik elastīgi šajā ziņā kā gados jaunāki cilvēki. Turklāt seniori paši tīri fizioloģiski guļ mazāk, miegs ir seklāks. Mēs novecojot zaudējam gan dziļo miegu, gan arī šo sapņu miegu,” skaidroja Celmiņa.
Pediatre uzsvēra, ka miegs ir nepieciešams, lai mūsu ķermenis un prāts funkcionētu, lai mēs izdzīvotu, taču šis pētījums norāda, ka guļam arvien mazāk: “Šī gadsimta sākumā mēs jau esam pazaudējuši 44 stundas vidēji gadā, tātad katrs cilvēks guļ par 44 stundām mazāk. Viņi lēš, ka šī gadsimta beigās mēs katrs varētu gulēt par 50 līdz 58 stundām mazāk.”
Vienlaikus Celmiņa norādīja, ka pētījumā par Latvijas jauniešu miegu secināts – mūsdienās šīs vecuma grupas cilvēki neguļ stipri mazāk, salīdzinot ar 1970. gadiem. Turklāt mūsdienās attīstītajās valstīs ir pieejamas iekārtas iekštelpu dzesēšanai, un iespējams, cilvēki radīs jaunus veidus, kā uzlabot miega kvalitāti nākotnē.
“Jā, iespējams, temperatūra ietekmēs miega daudzumu, bet tehnoloģijas un dažādi risinājumi attīstās tik ātri, ka, iespējams, cilvēki jau sapratīs, kādā virzienā ko vajag darīt. Katrā ziņā temperatūra nebūs vienīgais parametrs, kas izmainīs miegu,” uzskata Celmiņa.
Viņasprāt, temperatūras paaugstināšanās klimata pārmaiņu rezultātā vairāk ietekmēs mazāk attīstītās pasaules valstis, kurās cilvēkiem nav pieejama elektrība vai gaisa kondicionētāji, ventilatori. Arī lielās pilsētās karstums varētu kļūt par problēmu, tāpēc svarīga ir pilsētu vides plānošana, saglabājot kokus un parkus, kas gaisam pilsētā neļauj tik ļoti sakarst.
