Spēja dabu adaptēt sev
Daba visu laiku ir bijusi klāt un iedvesmojusi cilvēku, parādot, ko tā var izdarīt. Valdis Zuters skaidroja: "Ja mums nebūtu putnu, zivju, vaļu un pārējo dzīvnieku, mēs nevarētu varbūt pat iedomāties, ka ir iespējams lidot, ka iespējams uzturēties zem ūdens un peldēt ļoti dziļi un ātri.
"Tas, kādā veidā cilvēks to ir spējis adaptēt sev, liecina, cik ātri attīstījusies zinātne un tehnoloģiskās iespējas," norādīja Zuters.
Lidaparātu izveidē iedvesma gūta no putniem
Balstoties uz faktu, ka putniem ir viegli, ar gaisa dobumiem pildīti kauli, iedvesma lidaparātu izveidē ir aizgūta tieši no putnu fizioloģijas. Zuters uzsvēra, ka pats vienkāršākais ir spārns un tā vieglums. "Aviobūvē tas ir izaicinājums – uztaisīt pēc iespējas vieglāku lidmašīnu, tādā veidā to padarot arī ekonomiskāku," sacīja Zuters.
Runājot par putniem un aviāciju, pastāv gan kāda problēma. Mehānismu, kurā putns vicina spārnus uz augšu un leju, lai ātri pārvietotos, nav iespējams atkārtot ar tehnoloģiju palīdzību, tādā veida mehānismi ļoti ātri pārstātu funkcionēt.
Runājot par lidaparātiem – lidmašīnām, raķetēm un helikopteriem, varētu strīdēties, kura lieta aizgūta no putniem, kura no kukaiņiem. "Ir spārns, kas nodrošina iespēju lidot. Tad jāskatās, kādā veidā varam iegūt dzinējspēku, lai pārvietotos uz priekšu, un tad pievēršamies citiem dzīvniekiem," skaidroja fiziķis, piebilstot, ka spārns tiek paņemts no putna, bet reaktīvā kustība tiek aizgūta no kāda ūdens dzīvnieka.
Kā iegūt uzlabojumus?
"Kopš pirmo lidmašīnu izgudrošanas pagājis krietns laiks. Tagad, lai uzlabotu to sniegumu, ļoti svarīgas ir pludlīnijas un tas, lai lidmašīnas pārvietotos pēc iespējas klusāk," norādīja Zuters, stāstot, ka inženieri ir sākuši pētīt haizivis un vaļus kustībā: kāda ir to forma un kā, būdami lieli, tie prot ļoti graciozi peldēt. To izpētot dziļāk, atklājas detaļas, ka, piemēram, uz spurām ir robiņi vai izaugumi, kas veido interesantas formas.
Kā piemēru Zuters minēja putna knābi, kas dīvainu iemeslu dēļ ūdenī nerada lielas šļakatas. Šo formu iespējams adaptēt, piemēram, ātrvilcienos vai lidmašīnas spārnos un pēc tam vērtēt, cik ātri tie pārvietojas, kāda ir degvielas ekonomija un gaisa pretestība.
Valdis Zuters minēja, ka svarīgi ir iemācīties putna vai zivs organisma struktūru un izmantot to sabiedrībai derīgās jomās. Tas prasa laiku un var būt izaicinājums inženieriem.
Auto saikne ar dabu
Attiecībā uz transportlīdzekļiem gaisā, ūdenī vai uz zemes būtiskākie aizguvumi no dabas noderējuši tieši lielu ierīču vadāmībā. Šī saikne ar dabas objektiem ne tik spilgti izpaužas tādā ikdienā bieži izmantojamā transporta līdzeklī kā auto.
"Transportlīdzekļos dažreiz komforts vai skaņu sistēma kļūst par svarīgu faktoru, aizvirzot otrajā plānā vēlmi pārvietoties pēc iespējas ātrāk un efektīvāk," skaidroja Zuters.
Dabā nekas nenotiek tāpat vien
Tehnoloģijas, kurās principi aizgūti no dzīvās dabas, varētu turpināt vēl. Piemēram, zinātnieki smēlušies idejas no zirnekļu veidotajiem pavedieniem un vaboļu ķermeņa apvalkiem kuru pamatā ir izturīgs materiāls. Valdis Zuters norādīja, ka no dabas var aizgūt ideju, kā veidot novērošanas kameras. Proti, nevis veidot kameru ar vienu lielu aci, bet gan balstīties uz kukaiņu redzes uzbūves principiem – tiem ir mozaīkveida redze ar daudzām sīkām acīm, attiecīgi novērošanas kameras varētu kombinēt no daudzām mazām kamerām īpašā izkārtojumā.
