Eiro fokusā

Dīkstāves pabalstus varēs saņemt visu nozaru pārstāvji

Eiro fokusā

Ēdinātāji un piegādātāji turpina iespēju robežās pielāgoties ārkārtas situācijai

Pieaug interneta patēriņš. Būtisku problēmu nav

Kā Covid-19 krīzes laikā Latvijā mainījies interneta patēriņš un paradumi?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijā, tāpat citās Eiropas valstīs, Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes laikā pieaug interneta patēriņš, jo bērni mācās un vecāki strādā attālināti, no mājām. Palielinās arī filmu un seriālu skatīšanās intensitāte. Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēji vērtēja, ka, neskatoties uz interneta patēriņa pieaugumu, pagājušajā nedēļā būtisku problēmu nav bijis.

"Bite Latvija" pārstāve Una Ahuna stāstīja, ka interneta patēriņš viņu klientiem audzis par apmēram 25%. Mainījušies arī interneta lietotāju paradumi.

"Ja agrāk mēs vērojām strauju datu pieaugumu tieši vakara stundās, tad tagad, kā cilvēki pieceļas, straujš datu pieaugums ir vērojams uzreiz.

Praktiski jau no rīta saglabājas mērena līkne, līdz vakarā pieaug vēl vairāk. Vakars pret rītu ir vēl plus 10%.

Bet kopumā pa visām diennakts stundām pieaugums ir kādi 25%. Patlaban sekojam līdzi, monitorējam, ķeram ārā kaut kādas nepilnības, bet varam teikt, ka saviem klientiem varam nodrošināt sakarus tāpat kā pirms 12. marta," apgalvoja Ahuna.

"Tet" tehnoloģiskais direktors Uldis Tatarčuks stāstīja, ka interneta izmantošana dienā ir pat dubultojusies, bet tas problēmas nav radījis.

"Šobrīd dienas interneta patēriņš faktiski ir dubultojies, jo iedzīvotāji strādā no mājām un skolēni mācās no mājām. Maksimālais patēriņa apjoms ir pieaudzis par 10%, un nekādu stresu tas nerada. Mums vēl ir pietiekamas rezerves, lai varētu patērēt arī daudz lielāku datu apjomu. Protams, pirmajā vietā ir ziņas, cilvēki vairāk skatās filmas, raidījumu ierakstus un dažādu izklaidējošu saturu. Īpaši pieaudzis Latvijā ražotais saturs – skatās "Klases salidojumu" un citus. Redzam to, ka ļoti daudzi pērk datorus acīmredzot gatavojas tam periodam, ko būsim spiesti pārdzīvot kopā. Svarīgi ir ne tikai katrā valstī nodrošināt sakarus, bet arī valstu starpsavienojumus, lai visas sistēmas darbojas. Dažās valstīs pārslogoja zvanus, citās pārslogoja datu pārraidi, bet tur, kur ir optiskie savienojumi, tur problēmu nav.

Mobilie tīkli ir lielāks izaicinājums visās valstīs, jo šie tīkli nav domāti tik lielai masveidīgai, vienlaicīgai lietošanai," atzina Tatarčuks.

Samazināt augstas izšķirtspējas televīzijas kvalitāti uz standarta televīzijas kvalitāti aicināja Eiropas Savienības (ES) digitālais komisārs Tjerī Bretons, jo filmu un video straumēšanas lietošanas apjoms var aizņemt pat divas trešdaļas no interneta resursiem.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platforma "Netflix" jau pazeminājusi savu straumēšanas pakalpojumu kvalitāti Eiropā uz 30 dienām, lai novērstu interneta pārslodzi. Arī video vietne "Youtube" uz 30 dienām samazinājusi video izšķirtspēju, lai atslogotu pārslogotos interneta savienojumus. Saistībā ar koronavīrusa krīzi Eiropā datu izšķiršanas spējas samazina arī citas lielās kompānijas.

Biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore Dace Kotzeva vērtēja, ka interneta pakalpojumu sniedzēji Latvijā savlaicīgi veikuši investīcijas, tāpēc pie mums nav jūtama interneta tīkla pārslodze.

"Internets Latvijā ir augstā līmenī, nav problēmu ar tīkla pārslodzi. Labā ziņa, ka vietējie interneta straumēšanas pakalpojumu sniedzēji veiksmīgi konkurē globāli.

ES digitālais komisārs aicināja lielos gigantus, kā "Netflix", "Amazon", samazināt video kvalitāti no HD uz SD standartu. Latvijā nav nepieciešams to darīt, jo var nodrošināt augstas izšķirtspējas video. Protams, mūs interesē, lai cilvēki internetā lietotu legālu saturu un, vēlams, vietējās platformas, piemēram "Shortcut". Arī Kultūras ministrijā ir liels digitālo resursu apkopojums, kas pieejams bez maksas, tai skaitā populāras latviešu filmas," stāstīja Kotzeva.

Vaicāti, ko katrs var darīt, lai samazinātu interneta patēriņu, "Bite Latvija" pārstāve sacīja: Ko mēs paši esam pamanījuši, rīkojot sapulces tiešsaistē, ka ir labāka kvalitāte sarunām, ja tiek izslēgtas kameras. Ja runā kāds no kolēģiem, tanī brīdī, kad paši nerunājam, mikrofonu izslēdzam." Kotzeva norādīja: "Interneta jaudu palielina tieši video saturs, kas apēd lielāku datu apjomu. Tāpēc videokonferences laikā var, piemēram, izslēgt videokameras. 

Savukārt "Tet" pārstāvis ieteica: "Lietojiet tikai to, ko vajag, neatstājiet nevajadzīgi ieslēgtas iekārtas, lietojiet iekārtas gudri, un viss būs labi!"

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka interneta pieejamība Latvijā katru gadu turpina pieaugt. 2019. gadā 99% uzņēmumu un 85,4% mājsaimniecību bija pieejams internets, pilsētās biežāk nekā laukos. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti