Pirmajā Eiropas inovāciju samitā Briselē aizvadītajā nedēļā pulcējās zinātnieki, inovāciju jaunuzņēmumi un Eiropas politikas veidotāji. Vairākos diskusiju paneļos eksperti izcēla šobrīd aktuālos izaicinājumus Eiropas Savienībā – enerģētikas un ilgtspējīgas pārtikas nākotne. Eiropas inovāciju, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela, atklājot samitu, uzsvēra inovāciju nozīmi problēmu pārvarēšanā.
"Digitālo inovāciju vilnis ir sasniedzis savu augstāko punktu. Bet jaunais inovāciju vilnis apvienos fizikālos, bioloģiskos un digitālos elementus, lai risinātu sabiedrības lielākos izaicinājumus. Lai risinātu enerģijas un pārtikas drošības krīzes, mums ir nepieciešami "DeepTech" jeb padziļināto tehnoloģiju izgudrojumi tādās industrijas kā enerģētika, būvniecība, lauksaimniecība, transports, pārtikas ražošana. Un jau inovāciju izstrādes stadijā mums ir jāiesaista šīs industrijas un to regulatori," stāstīja Gabriela.
Eiropas inovāciju samitā apbalvoti arī izgudrotāji, kas pēdējos gados attīstījuši inovācijas. Arī četrās kategorijās izvirzītie projekti lielākoties saistīti ar atjaunojamās enerģijas risinājumiem, kā arī inovācijām enerģijas taupīšanā vai emisiju samazināšanā. Nominantu vidū ir arī inovāciju jaunuzņēmuma "PurCity" patentētais risinājums jaunu un esošo ēku pārveidei par liela mēroga oglekļa uztveršanas un gaisa attīrīšanas sistēmām.
CO2 izmeši pārtop ar tīru gaisu
Projekta pārstāvis Morteza Gorbanī Eftekars no Dānijas stāstīja: "Tātad šis ir tas process – ir īpaši fasādes paneļi, kurus var uzstādīt pie mājas pamatiem. Šis risinājums rada dabiskās ventilācijas skursteņa efektu, jo piesārņotais gaiss tiek iesūkts paneļos, un tas iziet cauri nekaitīgam ķīmiskam procesam, kas aiztur CO2 un arī attīra gaisu.
Pēc tam caur gaisa kondicionēšanas sistēmu tīrais gaiss nonāk ēkas iekšienē.
Savukārt apakšā mēs uzkrājam piesārņojumu, kas vēl iziet citu procesu. Tas rezultātā ražo ogļskābo gāzi un ūdeņradi, kas abi ir tirgū pārdodami materiāli. Vienai daudzstāvu ēkai mēs varam vienkārši uzstādīt ap 50 šādus paneļus, kas var notvert un attīrīt ap 400 tonnas CO2 gadā. Un vienlaikus ar šo risinājumu mēs varam ietaupīt gaisa kondicionēšanas sistēmu patērēto enerģiju 30% līdz 40% apmērā."
Gaisa attīrīšanas inovācijas radītājs gan secina, ka pret jauniem risinājumiem Eiropā vienmēr ir novērojama atturība, kas kavē ideju testēšanu. Taču, pateicoties dažādu Eiropas inovācijas institūta programmu atbalstam, kopš vasaras minētos paneļus testē uz reālām mājām Briselē. Par uzņēmumu interesi izrāda arī lielu starptautisku uzņēmumu pārstāvji.
"Šobrīd neviens cits šādu risinājumu nepiedāvā, bet, ja tā notiks, mēs arī būsim ieguvēji. Mēs pie šī strādājam ļoti smagi, diennakts režīmā un veltam tam savu dzīvi šobrīd, bet, ja ir vēl kāds, kas darīs ko līdzīgu, – kāpēc ne, jo tirgus šim ir ļoti liels un tas ir tukšs," stāstīja Eftekars.
No baterijām iegūst grafītu
Tikmēr Eiropas inovāciju balvas pārmaiņu kategorijā godalgota francūziete Anna Vanderbrugena. Viņa ir pētniece, kas izstrādājusi revolucionāru veidu, kā iegūt grafītu no izlietotajiem litija jonu akumulatoriem jeb baterijām, kuras ikdienā izmantojam savos klēpjdatoros, mobilajos telefonos vai elektroauto.
"Kad es sāku pirms pieciem gadiem strādāt pie šīs idejas, tad cilvēkiem bateriju pārstrādes jomā interesēja tikai metāli – kā kobalts, niķelis. Tieši no tā var iegūt naudu. Es sapratu, ka grafīts netiek pārstrādāts. Es attīstīju metodi, ka no smalkā pulvera, kas rodas, sasmalcinot litija jonu bateriju, es izmantoju arī melno masu un atdalu metālus no grafīta. Mūsu tehnoloģija ir gluži kā "džakuzi", jo mēs ievietojam to melno masu ūdenī. Tad to samaisa ar atsevišķām ķimikālijām, un pievieno gaisa burbuļus šajā konteinerā.
Grafīta daļiņas pieķeras šiem burbuļiem, kas savukārt paceļas augšā. Tādā veidā grafīts tiek atdalīts, jo metāli paliek apakšā," stāstīja Vanderbrugena.
Ar inovatīvo metodi atdalīto grafītu var atkārtoti izmantot jaunu bateriju ražošanā, un to pētnieki testējuši teju gada garumā. Pētniece, saka, ka šī inovācija Eiropā ir arī īpaši aktuāla. Līdz ar jauno bateriju pārstrādes regulējumu līdz 2030. gadam būs jāpārstrādā 70% no baterijas svara līdzšinējo 50% vietā. Tiesa, vēl būtiska ir diskusija par to, kam jāuzņemas atbildība par bateriju pārstrādi.
Maksājumi lauksaimniekiem
Alehandro Trenors darbojas lauksaimniecības jomā. Viņa jaunuzņēmums "Soil Capital" Inovāciju balvas nominantu vidū nonācis ar Eiropā pirmo sertificēto programmu, kas lauksaimniekiem nodrošina oglekļa maksājumus.
"Teju visi zemnieki saprot, ka augsnes veselība ir svarīga. Bet lauksaimnieki arī ir pārņemti ar ikdienas pienākumiem, un tas nav vienkārši. Mēs viņiem dodam iespēju gūt papildu ienākumus, ja viņi pielieto reģeneratīvās lauksaimniecības metodes, kas samazina viņu radītās emisijas vai notver vairāk oglekļa augsnē.
Pirmajai 120 lauksaimnieku grupai mēs esam izmaksājuši ap miljonu eiro.
Un nākošgad šie skaitļi būs krietni lielāki, jo mēs jau strādājam ar 500 lauksaimniekiem. Nauda šiem maksājumiem nāk no pārtikas piegādes tīkla uzņēmumiem, jo viņiem šie sertifikāti, kurus mēs tirgojam, ir veids, kā samazināt emisijas savās ķēdēs. Un viņi nevar to izdarīt, ja to nedara lauksaimnieki kopējā pārtikas tirdzniecības sistēmā. Mēs viņiem dodam iespēju pildīt emisiju samazināšanas prasības un pierādīt to," stāstīja Trenors.
Uzņēmums darbojas tikai divus gadus. Tā programmu izmanto lauksaimnieki Francijā, Lielbritānijā un Beļģijā.
Par ilgtspējīgas pārtikas izaicinājumiem Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta pārtikas sektora izpilddirektors Endijs Zinga papildināja, ka ik gadu pārtikas jomā atbalstu saņem ap 180 jauni uzņēmumi. Dažādi risinājumi, kas mazina nozares ietekmi uz vidi, ir prioritāri, jo aptuveni 25% līdz 30% no siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām nāk no pārtikas nozares. Vaicāts, vai līdz ar straujo cenu pieaugumu Eiropas valstīs nekritīsies pieprasījums pēc ilgtspējīgas pārtikas, Zinga pārliecināts, ka ilgtermiņā tas nenotiks.
"Šobrīd ir liels spiediens uz pārtikas cenām un daudzi cilvēki nevar izvēlēties, kādu pārtiku viņi vēlas, bet viņiem ir jādomā, vai vispār ir, ko likt uz galda. Taču, manuprāt, ilgtspējīgi audzētas pārtikas cenām ir arī jāpietuvinās pārējās pārtikas cenām. To var panākt, ja arvien vairāk saimniecību īstenos ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses. Tāpat ilgtspējīgas pārtikas pieejamību var veicināt ar subsīdijām. Ja mēs vēlamies izdzīvot uz šīs planētas, tad mums ir jādara kaut kas, lai pārtikas sistēmu padarītu ilgtspējīgāku. Un arī ja kādā periodā paaugstinās pārtikas cenas, mums ir jāatrod veidi, kā atbalstīt cilvēkus ar zemākiem ienākumiem, lai viņi to varētu atļauties.
Tā ir šī dilemma ap īstermiņa un ilgtermiņa izdzīvošanas risinājumiem," stāstīja Zinga.
Viņš norādīja, ka tuvākā gada laikā Eiropā plānots izstrādāt arī standartus videi draudzīgas pārtikas marķēšanai, lai uz katra produkta patērētāji varētu redzēt, tieši kādu pēdu tas atstāj uz vidi. Savukārt, lai risinātu speciālistu trūkumu, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts samita laikā atklāja jaunu iniciatīvu, kuras ietvaros nākamajos trīs gados plānots apmācīt vienu miljonu cilvēku padziļināto ("Deep tech") tehnoloģiju jomās. No dažādiem fondiem sākotnēji tam paredzēts finansējums ap 25 miljonu eiro apmērā.
Jaunā programma būs atvērta talantīgiem Eiropas iedzīvotājiem no visiem izglītības līmeņiem, sākot no vidusskolēniem līdz augstākās izglītības studentiem, profesionāļiem un uzņēmējiem. Tāpat jaunajā talantu apmācības programmā īpaši plānots stimulēt sieviešu līdzdalību, kā arī valstis ar zemāku inovācijas spēju.
