Jupitera orbītu sasniegs zonde «Džuno»

Pirmdien, 4.jūlijā,  kosmiskā zonde “Džuno” varētu sasniegt Jupitera orbītu, ziņo ASV aeronautikas un kosmosa administrācija. 

Līdz Jupiteram zonde lidoja piecus gadus. Zinātnieki cer, ka ar “Džuno” palīdzību izdosies noskaidrot jaunus faktus par saules sistēmas lielāko planētu un tās pavadoņiem.   

Palaista no Zemes 2011.gadā, “Džuno” kosmiskā zonde gandrīz ir sasniegusi Jupiteru. Ja viss risināsies kā cerēts, tā pirmdien ieies planētas orbītā aptuveni piecu tūkstošu kilometru attālumā no Jupitera milzīgajiem gāzu mākoņiem.

Astrofiziķi cer, ka ar zondes palīdzību izdosies noskaidrot vairāk par Jupitera vēsturi, struktūru un atmosfēru. Īpaša uzmanība tiks pievērsta poliem, virs kuriem veidojas Saules sistēmā spēcīgākās polārblāzmas. Kopumā paredzēts, ka “Džuno” ap Jupiteru riņķos gadu.

“Tas, ko mēs gribam panākt, ir veikt padziļinātus pētījumus par katru no Saules sistēmas planētām un to veidošanās pamata procesiem. Tas ir svarīgi, jo tas sniedz pilnīgāku informāciju par to, kā veidojās pati Saules sistēma,” stāstīja astrofiziķis Alens Beksejs.

Atšķirībā no Zemes kas ir akmeņaina planēta, Jupiters ir tā dēvētais gāzu gigants un sastāv lielākoties no ūdeņraža un hēlija. Zinātnieki joprojām nezina, vai Jupiteram ir ciets kodols un cik tam ir daudz skābekļa un ūdens. Atbilžu atrašana uz šiem jautājumiem palīdzētu arī labāk izprast arī mūsu planētas veidošanos.

“Klimata sistēmas uz planētām ir diezgan līdzīgas. Līdz ar to, uzzinot vairāk par laikapstākļiem uz Jupitera, mēs ilgtermiņā varam uzzināt arī vairāk par laikapstākļu veidošanos uz Zemes, un tas ļautu mums labāk prognozēt mūsu pašu laikapstākļus,” skaidroja Beksejs.

Jau kopš septiņdesmitajiem gadiem kosmiskās zondes ir pētījušas Jupiteru un sūtījušas uz Zemi krāšņas bildes, kurās redzams gan Jupiters, gan tā pavadoņi. Taču “Džuno” no saviem priekšgājējiem atšķiras ar pavisam jaunu tehnoloģiju – iepriekšējās zondes tika darbinātas ar kodolenerģiju, taču “Džuno” pilnībā tiek darbināts ar saules enerģiju. “Džuno” misija noslēgsies 2018.gadā, kad pēc zinātniekiem interesējošo datu un fotogrāfiju atsūtīšanas to plānots novirzīt uz pašu Jupiteru, kur tas krītot sadegs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt