Sadaļas Sadaļas

Jaunuzņēmumi atrod potenciālu superaļģēs, ķīmiskos «pirkstu nospiedumos» un terapeitiskās kontaktlēcās

Saprotot, ka Latvija ir pateicīga vieta zinātnes un uzņēmējdarbības apvienošanai, vietējie jaunuzņēmumi pievērsušies ēdamo mikroaļģu jeb spirulīnas audzēšanai, terapeitisko kontaktlēcu izpētei un izveidei, kā arī attīsta veidus, kā ķīmiski marķēt preces un materiālus jau ražošanas procesā.

Terapeitiskās kontaktlēcas – arī dzīvniekiem

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums “MedHydrogel” izstrādājis kontaktlēcu materiālu, kam piemīt pretiekaisuma, antioksidanta īpašības, tas uzsūc baktērijas, toksīnus un ķīmiskās vielas. Materiālam piemīt spēja normalizēt acs pH līmeni.

Uzņēmuma līdzdibinātāja Anastasija Drebote skaidroja, ka līdz šim tirgū pieejamie acu pilieni nav efektīvi: teju 95% līdzekļa nenonāk acī mirkšķināšanas un acu asarošanas dēļ, tāpēc nevar iedarboties pilnā apmērā. “MedHydrogel” kontaktlēcas vēlas uzlabot šos rādījumus.

Terapeitisko kontaktlēcu jēdziens nav jaunums medicīnas pasaulē, bet uzņēmuma radītās kontaktlēcas izceļas ar to, ka var palīdzēt acīm arī bez operācijas.

“Mūsu terapeitisko kontaklēcu sastāvā nav medikamentu,  tāpēc nerodas problēmas ar antibiotiku rezistenci, zāļu saderību un blakusefektiem," sacīja uzņēmuma pārstāve.

“MedHydrogel” plāno ražot kontaktlēcas arī dzīvniekiem, jo acu problēmas nav tikai cilvēku lieta. “Protams, lai piedāvātu medicīniskas ierīces un risinājumus, ir nepieciešami dažādi drošības testi, taču ar cilvēkiem domātiem produktiem šis ceļš ir vēl daudz sarežģītāks un dārgāks. Ceļš līdz tirgum – veterinārajām klīnikām – ir īsāks,” situāciju komentēja Drebote.

Jaunuzņēmums “MedHydrogel” dibināts 2018. gadā. Anastasija Drebote uzsvēra, ka Eiropā ir ļoti mazs skaits jaunuzņēmumu, kuru dibinājušas sievietes. Pēc 15 gadus ilgas pieredzes pārdošanā, viņa nolēmusi pievērsties arī zinātnes lauciņam. Sākusi ar dažādu pētījumu un publikāciju lasīšanu, laika gaitā iepazinusi arī citus uzņēmējus, kas darbojas ar zinātni saistītos jautājumos. “Man ir paveicies, jo mūsu komandā cilvēki nav tikai kolēģi, bet arī draugi. Ir svarīgi strādāt kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, lai saskan, lai varam cits citu atbalstīt grūtākos periodos.” 

Jautāta par ieteikumiem tiem, kas vēl domā par sava biznesa attīstīšanu, Anastasija ieteica fokusēties uz izdarāmo: “Ir ļoti daudz pasākumu, iespēju, aktivitāšu, kas paredzēti jaunajiem uzņēmējiem. Tas ir labi un vajadzīgi, bet tas var novērst no izdarāmajiem darbiem un mērķiem. Nav tikai viena veida, kā kaut ko izdarīt. Visbūtiskākais ir ieklausīties sevī pašā – iet uz priekšu un darīt savu lietu!”

Ķīmiskā marķēšana palīdz atpazīt viltojumus

Uzņēmums “ChemCode” izstrādājis unikālu metodi, kā materiāliem un dažādiem produktiem piešķirt “pirkstu nospiedumu”.

Ražotājiem ir iespēja nodrošināt savu materiālu izsekojamību un uzticamību, jau pašā ražošanas procesā integrējot “ChemCode” radīto pulveri, kas kļūst par daļu no produkta. Tas darbojas divējādi – ražotājs var izsekot materiāliem un klienti var pārliecināties par saņemto preču autentiskumu.

Uzņēmuma izstrādātajam produktam piemīt izturība pret augstām temperatūrām (līdz pat 1000°C), tas ir ķīmiski noturīgs, fluorescējošs, magnētisks, kā arī pielāgojams dažādu produktu izmēriem un skaitam.

Tas strādā kā apslēpts, bet izsekojams paraksts, kas palīdz cīnīties arī ar preču un materiālu viltojumiem.

“ChemCode” līdzdibinātājs Eriks Pastors skaidroja, ka materiālu ķīmiskā marķēšana var būt īpaši būtiska tādās industrijās kā automobiļu rūpniecībā, aviācijā un kosmosa industrijā, kur izmanto augstas klases izejvielas un materiālus. Šobrīd “ChemCode” strādā pie vairākiem pilotprojektiem gan Āzijā, gan Vācijā un citās vietās.

Runājot par savu uzņēmumu viņš uzsvēra, cik svarīga ir viņa komanda. Tajā vēl bez viņa paša šobrīd strādā četri cilvēki. “Cilvēku savstarpējām attiecībām ir milzīga nozīme, jābūt pozitīvai sadarbībai, bizness notiek starp cilvēkiem, nevis robotiem,” sacīja uzņēmējs. Pastors dalījās atziņā, ka ne visiem izgudrojumiem ir vieta tirgū: “Laikam ir liela nozīme, nedarīt kaut ko par vēlu, kaut ko, kas ir pārāk advancēts (sarežģīts), ko cilvēki nesaprot, kā izmantot.”

Pats būdams no Dienvidamerikas, Eriks Pastors atzina, ka Latvijā ir labvēlīga vide jaunuzņēmumiem. Ieradies šeit kā students 2017. gadā, lai iegūtu maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), viņš ātri vien sapratis, ka viņu interesē zinātnes un uzņēmējdarbības savienošana. Viņš novērtē arī Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko atrašanās vietu, kas ir kā tilts starp dažādām pasaulēm. Jautāts par tuvākās nākotnes plāniem, Pastors sacīja: “Vēlamies palielināt mūsu komandu, kā arī paplašināt tehnisko testēšanu un iespējas.”

Vienīgā ēdamo mikroaļģu audzētava Baltijā

Uzņēmums “SpirulinaNord” nodarbojas ar mikroaļģu – spirulīnu – audzēšanu jau vairāk nekā gadu. Lai gan pasaulē mikroaļģu audzēšana nav reta parādība, ierasti tas notiek tropu un subtropu klimata joslā, bet “SpirulinaNord” atšķiras ar veidu, kā tās audzē.

“Ja 99% citu ražotāju izvēlas spirulīnu audzēt, novākt, izkaltēt un saberzt pulverī, tad mēs esam pievērsušies tieši svaigas spirulīnas apstrādei un pārdošanai”, pieredzē dalījās uzņēmuma līdzdibinātāja Agnese Stunda-Zujeva. Spirulīna ir mikroaļģe. Atsevišķie tās pavedieni nav saskatāmi, tāpēc novākšanas procesā tā drīzāk atgādina tumši zaļu jogurtu.

Uzņēmums audzē spirulīnu fotobioreaktorā, kas ļauj efektīvi izmantot gan resursus patēriņa ziņā, ko nodrošina augsta līmeņa automatizācija. Šeit spirulīnu audzē 12 mēnešus gadā slēgtā sistēmā, izslēdzot laikapstākļu un klimata ietekmi uz ražu un novēršot kukaiņu un atmosfēras piesārņojuma nokļūšanu produktā.

Kā vienu no uzņēmuma spēcīgajiem punktiem Stunda-Zujeva nosauca faktu, ka komandā ir cilvēki gan ar inženiertehniskām, gan biotehnoloģiju zināšanām: “Citās vietās spirulīnas audzēšanai pievērsušies uzņēmēji, kuri pašu spēkiem nespēj attīstīt tehnoloģiju. Savā ziņā viņi ir iesprostoti savā tropu klimatā, meklējot lētu zemi un darbaspēku. Mums šeit ir priekšrocība.”

Zinātnieces pašas interese par biotehnoloģijām ļāvusi pievērsties tieši ēdamās aļģes audzēšanai.

Lasot zinātniskos materiālus par dažādām spirulīnas īpašībām, viņa uzzinājusi, ka spirulīnai ir spēcīgas pretiekaisuma īpašības.

“Daudzi neapzinās, ka viņiem ir ielaisti hroniskie iekaisumi, kas rodas gan no fiziskas, gan garīgas pārslodzes, no stresa, neveselīga uztura, no gaisa piesārņojuma, putekļiem, izplūdes gāzēm,” pauda uzņēmēja.

Domājot par nākotnes plāniem, Agnese Stunda-Zujeva ir apņēmības pilna aptvert arī Ziemeļvalstu tirgu: “Latvija iedzīvotāju skaita ziņā ir vien tāda “Eiropas mazpilsēta”, mums ir būtiski augt un attīstīties tur, kur cilvēki nenodarbojas ar spirulīnu audzēšanu. Gaidām, kad arī pandēmijas ierobežojumi mazināsies, jo mēs ražojam pārtikas produktu, ko ir būtiski parādīt potenciālajiem klientiem izstādēs, tirdziņos, pasākumos.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt