Aktuāli

Nākotnes stāsti. Sanita Reinsone desmit gadus pētījusi apmaldīšanās stāstus

Aktuāli

Prezidents Raimonds Vējonis ar domām par pašreizējiem notikumiem Latvijā

Nākotnes stāsti: Vaboļu pētnieks Baltkrievijas pierobežā - Uldis Valainis

Jaunie zinātnieki stiprai valstij: Vaboļu pētnieks Baltkrievijas pierobežā – Uldis Valainis

Jaunais zinātnieks, Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģijas institūta Biosistemātikas departamenta vadītājs un vadošais pētnieks Uldis Valainis ikdienā strādā ne vien pašā Daugavpilī, universitātes tā sauktajā jaunajā laboratoriju korpusā, bet arī 30 kilometrus attālajā, Silenes dabas parka mežu ieskautajā studiju un pētniecības centrā “Ilgas”.

“Sevišķi vasarā pa mežiem vien dzīvojam – dažādi monitoringi, dabas aizsardzības plāni, kuru izstrādē mēs iesaistāmies. Tādas praktiskās lietas arī, ne tikai tīrā zinātniskā darbība,” saka Valainis.

Daugavpils Universitātes mācību bāze un vasaras prakšu vieta “Ilgas” vien pārsimt metru attālumā no Baltkrievijas robežas iekārtojusies bijušajā muižas ēkā. Pēdējos gados ēkas renovētas un pielāgotas zinātnieku darbam.

Meža vidū saimnieko jaunie Daugavpils Universitātes zinātnes prāti, viens no kuriem bioloģijas doktors Uldis Valainis - 34 gadus vecais pētnieks, kura izskatā piederību zinātnei nenodot praktiski nekas, ja nu vienīgi brilles. Viņa vadītajā Biosistemātikas departamentā, kurš nodarbojas ar bioloģiskās daudzveidības izpēti, šobrīd strādā aptuveni 25 pētnieki. Kā smej viņš pats, te esot viens no vecākajiem, jo arī pats institūts ir salīdzinoši jauns.

Uldis izrāda viņa un kolēģu ikdienas darbu – plakanas koka kastes pilnas ar caurdurtu vabolīšu eksemplāriem, un pie katras, pat vissīkākās, piestiprināta smalkā rakstā rakstīta informācija. “Mēģinām identificēt, noteikt līdz sugas līmenim, saprast, vai tas ir jau kaut kas zināms, vai tas ir kaut kas jauns. Ja tas ir kaut kas jauns, tad aprakstīt zinātnei jaunas sugas,” skaidro Valainis.

Uz nākotni “Ilgās” Uldis Valainis skatās ar pārliecību un cerību, lai arī atzīst - tā kā finansējums pētījumiem lielākoties jāpiesaistot pašiem, līdzdarbojoties dažādos projektos,  kā zinātnieks klasiskajā izpratnē mūsdienās neviens izdzīvot vairs nevar.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti