Latvijā notiek plaši pētījumi gan par demokrātisko attīstību un migrāciju, gan dažādo etnisko grupu izvietojuma iezīmēm. Tie liecina, ka kopumā Latvijā ieceļo jauni cilvēki.
“Divām lielākajām top grupām – indiešiem, uzbekiem – izteikti [iebraucēji] ir 20–29 gadus veci cilvēki, un vīriešu pārsvars ir milzīgs.
Kopumā starpvalstu migrācijai raksturīga gados jaunu cilvēku pārsvars – cilvēku, kas spēj uzņemties risku mainīt dzīvi, pārcelties,” stāstīja profesors Bērziņš.
Pētnieku izmantotie datu avoti pētījumos ir aptaujas, ko iegūst no pašiem imigrantiem un anonimizēti iedzīvotāju reģistra dati, līdz ar to secinājumus var izdarīt par reģistrēto, tātad legāli notikušo, un brīvprātīgo migrāciju. Jāņem vērā, ka ne visi dažādu iemeslu dēļ reģistrē savu dzīvesvietu Latvijā, norādīja profesors.
Savukārt reģistrēto dzīvesvietu analīze atklāja, ka lielākoties iebraucēji apmetas Rīgā vai tās apkārtnē. “Migrantiem raksturīgi ir tas, ka viņi dodas uz lielajiem ekonomiskajiem centriem, tātad – Rīga un Pierīga galvenokārt. Rēzekne arī parādījās, kas ir interesanta iezīme. […] Mazliet arī Jelgava izcēlās. Mēs saprotam, ka tas lielā mērā saistīts ar augstākās izglītības institūcijām,” stāstīja Bērziņš.
Liela daļa Latvijā ieceļojušo ir studenti, kas iedalāmi trīs kategorijās, skaidroja pētniece Apsīte-Beriņa:
“[Pirmā grupa] ir Eiropa, visbiežāk vācieši, kuri studē medicīnu, kas ir cieši saistīts ar viņu izglītības sistēmu – viņi kādu brīdi studē ārvalstīs, bet tad, ja rodas iespējas Vācijā, tad viņi var samainīt un turpināt studijas tur.”
Kā otro studējošo grupu pētniece norādīja studentus, kas nāk no Indijas, Šrilankas, Pakistānas. Šo ieceļotāju stāsti ir dažādi, skaidroja pētniece – ne vienmēr ir skaidrs, vai, nonākot Latvijā, studijas tiek turpinātas, bet konkrētas statistikas par to nav.
“Trešā grupa ir cilvēki, kuri runā krievu valodā. Viņi šeit jūtas labi, jo viņi ar šo valodu var izdzīvot. Protams, Latvija nav bijusi viņu vienīgā prioritāte. Tur studijās [dominē] ne tik daudz medicīna, drīzāk bizness, tūrisms,” stāstīja Apsīte-Beriņa.
Pētniece norādīja, ka, aptaujājot studentus, Latviju visbiežāk izvēlas kā otro iespēju zemi, attiecīgi, izvēloties apmešanās valsti, Latvija gandrīz nekad nav migrantu pirmā izvēle.
“Migrācijā ir ļoti daudz un dažādi tie iemesli galamērķa izvēlei,” uzsvēra profesors Bērziņš. Kopumā Latvija migrācijas jautājumos piedzīvo ļoti līdzīgu situāciju tam, ko piedzīvoja un joprojām piedzīvo lielās Rietumeiropas valstis. Nākotnē Latvijā būs arvien jaunas, pētniecībai interesantas iedzīvotāju grupas, prognozēja pētnieki.
