Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Par Francijas prezidenta amatu sacentīsies Makrons un Lepēna

Jaunais zinātnieks Valters Samariks

Jaunais zinātnieks pētī koku noturību pret vēju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jaunais zinātnieks Valters Samariksa kopā ar kolēģiem pēta koku noturību pret vēju, sīkāk analizējot sakņu sistēmas un augsni. Valters arī pievērsies pētījumiem par oglekļa dioksīda līmeņiem mežos.

“No tīņa gadiem nodarbojos ar medībām. Tur arī, visticamāk, sākās interese par mežu, medībām un visu ar to saistīto,” stāstīja Valters.

Dodoties medībās, Valteram radusies vēlme mežu iepazīt sīkāk un labāk saprast, kas tajā notiek. Tāpēc viņš devās studēt uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāti un šobrīd strādā Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā (LVMI) “Silava”.

“Valters ir īsts meža zinātnieks. Zinātniekam ir jābūt gan patikai iziet dabā un visu saprast caur sajūtām, ar rokām aptaustīt un saprast, gan jābūt spējai salikt kopā abstraktās sakarības un matemātiski aprakstīt. Ja viena no tām komponentēm iztrūkst, tad ir tā, kā ar vienu kāju nedaudz jāklibo. Valteram nav jāklibo ar vienu kāju. Viss ir kārtībā,” atzina LVMI “Silava” vadošais pētnieks Āris Jansons.

Institūtā Valters pievērsies diviem pētījumu virzieniem. Pirmais saistīts ar koku noturību pret vēju, sīkāk analizējot sakņu sistēmas un augsni, kādā koks aug. Lai veiktu pētījumus, darba vajadzībām ir nepieciešams izgāzt kokus.

“Koku gāšana tiek veikta ar vinčām, noenkurojot koku aptuveni pusē no augstuma. Pieliekot attiecīgu spēku, koks tiek vai nu nolauzts, vai nu izgāzts.

Pētījumi tiek veikti dažādās augsnēs, lai salīdzinātu, piemēram, kūdras augsnes ar minerālaugsnēm, un kā šī koku noturība atšķiras. Līdz ar klimata pārmaiņām tiek prognozētas biežāk vētras ar stiprāku intensitāti. Tāpēc mūsu meži būtu jāaudzē tā, lai veicinātu vēju noturību audzēs,” skaidroja Valters .

Savukārt otrs Valtera pētījumu virziens saistīts ar oglekļa dioksīdu: “Mēs regulāri pārmērām vienas un tās pašas audzes ar gāzu kambariem. Uzliekot kambari, tiek mērīts konkrētu laiku CO2 daudzuma pieaugums laikā, no kā tiek aprēķinātas emisijas.”

Par saviem pētījumiem Valters saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Jauno zinātnieku balvu. Runājot par savu darbu, visvairāk viņš ir gandarīts, ka tajā nav rutīnas.  Pietiek laika gan praktiskiem darbiem mežā, gan pētījumiem birojā, analizējot iegūtos datus.

“Tie ikdienas darbi regulāri mainās. Ja ne katru nedēļu, tad vismaz sezonāli tiek darīts kaut kas pavisam cits, un katru reizi sanāk, ka iemācos kaut ko jaunu,” stāstīja jaunais zinātnieks.

LVMI “Silava” zinātniskā asistente Laura Ķēniņa atzina, ka Valters ir ļoti foršs kolēģis:  “Viņš ir ļoti rūpīgs darbā mežā. Pamana dažādas nianses, kas pēc tam ļoti noder datu apstrādē un tālākā analīzē. Mēs noteikti vēl dzirdēsim viņa vārdu zinātnē.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti