Pauls Ārgalis ir Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants. To, ka viņš būs zinātnieks, Pauls izlēmis jau agrā bērnībā. "Policisti, kosmonauti. Mana [izvēle] bija zinātnieks. Būšu zinātnieks. Varbūt daļēji [ietekmēja] tas, ka man tēvs bija zinātnieks un vectēvs bija konstruktors," domā doktorants.
"Pazīstu Paulu jau vairāk nekā divus gadus. Viņš šajā laikā sevi ir pierādījis kā spēcīgu un zinošus studentu, kurā ir zinātnieka degsme," pētnieku raksturoja RTU Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedras vadošais pētnieks Ģirts Būmanis.
"Viņa darbos, ko viņš dara laboratorijā, [redzams], kā viņš domā. Viņam ir zinātnieka gars, kas ļoti noder pētījumos."
"Pauls ir ļoti enerģisks, jauns zinātnieks. Viņam ir izteikta tehnoloģiski praktiska domāšana," pastāstīja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes pētniece Laura Vītola. "Viņš ir arī diezgan spītīgs, pastāv par savu viedokli, uzskatiem, idejām. Kopumā ļoti atsaucīgs kolēģis, ar kuru ir diezgan viegli sadarboties."
Pauls kopā ar Latvijā esošā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāju strādā pie inovatīva būvmateriāla izveides.
Tas tiek veidots no koksnes ražošanas atkritumiem, un nākotnē to varētu izmantot ēku siltināšanai.
"Viena no atkritumu daļām ir slīpputekļi – pulveris, kas satur cementa un koksnes daļiņas," procesu skaidroja RTU industriālais doktorants Pauls Ārgalis. "Mēs lejam klāt ūdeni un maisām, un skatāmies, kas veidojas. Tur iekšā ir cements, bet tas tiek izmests ārā. Varbūt kaut kā mēs šo cementu varam pārtaisīt un dot viņam atkal spējas cietēt no jauna."
Pētījumi laboratorijā rāda, ka Paula un viņa kolēģu jaunizveidotajam materiālam ir laba siltumvadītspēja. Turklāt tas ir videi daudz draudzīgāks par ēku siltināšanā izmantoto putupolistirolu. Lai pārbaudītu, kā jaunais siltinājums strādā reālā vidē, no tā uzbūvēta eksperimentāla dārza mājiņa.
"Ieliekot sensorus sienā dažādās vietās, mēs varam noteikt temperatūru un relatīvo mitrumu," stāstīja Pauls Ārgalis. "Tādā veidā skatāmies, vai materiāls tur iekšā žūst un kā viņš siltumu vada ārā."
Ikdienā darbojoties laboratorijā un eksperimentējot ar dažādām lietām, Pauls ir gandarīts par bērnībā izdarīto izvēli kļūt par zinātnieku.
"Man patīk tas, ka var atklāt nezināmas lietas. Es nebūtu iedomājies pirms tam, ka šāda parasta atkritumu pārstrāde kādā mirklī būs ļoti populārs virziens," uzskata jaunais zinātnieks.
"Tagad arvien vairāk domājam par ilgmūžību un cirkulāru ražošanu. Kāds domā, ka tie ir atkritumi, bet tie var būt arī kāda cita izejviela."
To, vai Paula un viņa kolēģu kopā radītais inovatīvais siltinājums nākotnē nonāks līdz ražošanas līnijai, rādīs turpmākie eksperimenti. Pauls stāsta, ka potenciāls jaunajam materiālam ir liels.
