RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns Māris Turks uzsvēra, ka Gulbe vienmēr ir izcēlusies ar centību jau no studiju laikiem: “Ļoti radoši strādā ar daudzām jaunām pašas idejām. Krista ir ļoti atsaucīga, ar viņu ir viegli komunicēt. Ļoti labi sadarbojas ar jauniešiem bakalaura līmenī, ir novadījusi arī vairākus bakalaura darbus.”
Gulbe ķīmijai pievērsusies jau vidusskolā, kad šis mācību priekšmets ļoti iepaticies: “Parasti visi bēg, bet man tieši patika tas, ka ir vairāk jādomā, vairāk jārisina, jārisina dažādas problēmas, kas nav tepat aiz loga redzamas, kas ir vairāk jāiztēlojas. Man tiešām tas padevās.”
Viņas dienas tiek pavadīta laboratorijā, veicot neskaitāmus eksperimentus. Ikdiena laboratorijā gan nav paredzama.
“Parasti es sāku dienu ar gatavu plānu, ko vēlos šodien izdarīt, ko izpētīt, kādu reakciju sagatavot, bet dienas beigās plāns ir pilnīgi citādāks. Darbs laboratorijā, darbs kā zinātniekam, kā ķīmiķim ir ļoti dinamisks un neparedzams. Ja cilvēks baidās no rutīnas darba birojā pie datora, tad zinātne ir īstā vieta, kur padarīt savu ikdienu interesantāku, dinamiskāku un aizraujošāku,” atzina pētniece.
Pēdējos sešus gadus Gulbe intensīvi pēta sēra dioksīda pielietojumu organiskajā sintēzē. Tas zinātnē ir salīdzinoši jauns pētījuma virziens. Sēra dioksīds ir gāze, kas nonāk atmosfērā, sadegot dažāda veida kurināmajiem. Sēra dioksīds ir sastopams arī automašīnu izplūdes gāzēs.
“Mēs strādājam ar sēra dioksīdu gan kā šķīdinātāju, gan kā reaģentu. Tas nozīmē, izmantojot sēra dioksīda unikālās fizikāli ķīmiskās īpašības, mums ir iespēja uzlabot jau esošās metodes un radīt jaunas metodes, lai būtu iespējams iegūt vērtīgus savienojumus gan farmācijā un medicīnā, gan agroķīmijā, gan materiālzinātnē,” skaidroja Gulbe.
Pētniece uzlabo jau esošās un rada jaunas metodes, lai no šīs vielas iegūtu vērtīgus savienojumus.
“Viens no jaunākajiem mūsu pētījumiem ir saistīts ar sulfanelu savienojumu sintēzi. Tā ir ķīmisko savienojumu klase, kas ir atrodama dažādu medicīnas produktu sastāvā. Mēs esam izstrādājuši metodi, ar kuru ļoti ērti, vienkārši var iegūt plaša spektra dažādus savienojumus vienā stadijā, vienā kolbā un bez īpaša aprīkojuma,” stāstīja pētniece.
Gulbes fundamentālo pētījumu rezultātus nevar nākamajā dienā ieviest reālā ražošanā, bet tie ir pieejami zinātniekiem visā pasaulē.
“Tas ir tas nezināmais. Ir iespēja atklāt jaunas lietas. Darbs tiek ļoti liels ieguldīts, lai to sasniegtu, augļi nāk ļoti lēni, bet tad, kad viņi atnāk, ir ļoti liels gandarījums par padarīto,” atzina pētniece.
Gulbe cer, ka nākotnē viņas pētījumi pavērs iespējas daudziem uzņēmumiem attīstīt jaunas idejas un radīt jaunus produktus.
