Daļa pētnieku sliecas uzskatīt, ka tāda pavērsiena dēļ vairs nav jēgas ne pūlēm izstrādāt vakcīnu, ne grupveida imunitātes sasniegšanai. Citi aicina nekrist panikā, turpināt pētījumus un izmantot jau efektivitāti pierādījušos paņēmienus pandēmijas iegrožošanai, raksta zinātnes žurnāla “Science” portāls.
Honkonga, Beļģija, Nīderlande
Honkongas Universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 33 gadus vecs šīs megapoles iedzīvotājs, kurš martā inficējies ar koronavīrusu un viegli izslimojis Covid-19, augustā ceļojis pa Eiropu un pēc atgriešanās viņam veikts Covid-19 tests, kas bijis pozitīvs.
Šoreiz vīrietim nav bijis nekādu saslimšanas simptomu. Zinātnieki izpētījuši koronavīrusa genomus abos gadījumos un starp tiem konstatējuši 24 atšķirības. Pēc viņu domām, tas apstiprina faktu, ka pacients inficējies atkārtoti. “Šis gadījums pierāda, ka vismaz dažiem pacientiem pret šo slimību neveidojas imunitāte uz visu mūžu,” “Science” sacījis Honkongas Universitātes klīniskais mikrobiologs Kelvins To.
Gandrīz vienlaikus kļuvis zināms par diviem apstiprinātiem reinficēšanās ar jauno koronavīrusu gadījumiem Eiropā. Kā ziņu aģentūrai “Reuters” pastāstījis beļģu virusologs Marks van Ransts, vairāk nekā 50 gadus vecai Beļģijas iedzīvotājai inficēšanās ar koronavīrusu diagnosticēta divreiz – martā un jūnijā. Katrā no gadījumiem tie bijuši dažādi vīrusa celmi. Ārsti konstatējuši, ka pirmreizējā saslimšanā antivielu izstrādāšanās līmenis bijis ļoti zems.
Van Ransts pieļauj, ka drīzumā tiks apstiprināti vēl jauni atkārtotas inficēšanās gadījumi. Viņš arī ir pārliecināts, ka vakcīnu izstrādātāji nebūs pārāk pārsteigti: “Mēs gribētu, lai šis vīruss būtu prognozējamāks, tomēr dabu grūti piespiest izpildīt mūsu vēlēšanās.”
Par atkārtotu inficēšanos ar koronavīrusu informējis arī Nīderlandes Nacionālais sabiedrības veselības institūts. Tur arī veikts koronavīrusa genoma pētījums. Tas parādījis, ka vecāka gadagājuma pacients ar novājinātu imūnsistēmu divreiz inficējies ar diviem dažādiem vīrusa celmiem.
“Cilvēki ir nobažījušies un jautā, vai atkārtota inficēšanās ir “standarta” gadījums. Es tā neuzskatu,” “Reuters” šo ziņu komentējusi Nīderlandes virusoloģe, Pasaules Veselības organizācijas zinātnieku konsultatīvās grupas dalībniece Mariona Kopmansa.
Secinājumi, kas rada bažas
Zinātnieku grupa no Honkongas gatavo publikāciju par reinficēšanos ar koronavīrusu, kurā ir vairāki “radikāli paziņojumi”, vēsta “Science”. “Pirmkārt, maz ticams, ka kolektīvā imunitāte varēs likvidēt SARS-Cov-2 draudus,” raksta autori, tādējādi apšaubot teoriju, ka epidēmija beigsies, kad pietiekams skaits cilvēku būs izslimojuši Covid-19 (vai tiks vakcinēti) un iegūs imunitāti. “Otrkārt, vakcīnas, iespējams, nevarēs nodrošināt aizsardzību pret Covid-19 uz visu mūžu,” pieļauj Honkongas zinātnieki.
Šīm bažām piekrīt arī britu ārsts, Ekseteras Universitātes pasniedzējs un Lielbritānijas Mediķu asociācijas akadēmiskās komitejas priekšsēdētājs Deivids Streins. Viņš aģentūrai “Reuters” teicis, ka pierādītie reinficēšanās gadījumi rada satraukumu vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas liecina, ka inficēšanās nenodrošina aizsardzību pret atkārtotu inficēšanos. Otrkārt, tas paaugstina iespējamību, ka vakcinācija var neattaisnot cerības, kādas ar to tika saistītas.
Nesteigties ar secinājumiem
Tomēr zinātnieku aprindās ir arī citi viedokļi par reinficēšanās bīstamību, raksta “Science”. Oregonas Veselības un zinātnes universitātes vīrusimunologs Marks Slifka no Honkongas gadījuma izdarījis gluži pretēju secinājumu: “Lai gan [pacients] inficējies ar pilnīgi citu vīrusa celmu, kas ir atšķirīgs no pirmā, viņam tomēr bija aizsardzība un viņš nesaslima. Tā ir laba ziņa.”
“Pagaidām secinājumus izdarīt ir pāragri,” atzinusi Kolumbijas Universitātes virusoloģe Andžela Rasmusena. “Nepiekrītu, ka atkārtotas inficēšanās gadījumi kaut kā ietekmēs vakcinācijas un grupveida imunitātes nozīmīgumu.” Viņas viedoklis balstīts faktā, ka pacientam no Honkongas nebija labas imūnreakcijas pirmajā inficēšanās reizē, un tas, pēc Rasmusenas teiktā, ir visai rets gadījums.
Par atkārtotu inficēšanos ar jauno koronavīrusu ne reizi vien ziņots arī agrāk, tomēr visos iepriekšējos gadījumos starp testiem bija pagājis daudz mazāk laika,
tāpēc bija grūti pateikt, par ko liecina analīzes – par jaunu inficēšanos vai iepriekšējās inficēšanās “asti”. Agrāk pētnieki neanalizēja koronavīrusa genomus, lai noskaidrotu, vai tas ir tas pats vīrusa celms, vai arī runa ir par diviem dažādiem celmiem.
Jautājumu ir daudz
Ja atkārtota inficēšanās ar koronavīrusu ir pilnīgi reāla, rodas daudz papildu jautājumu. Cik bieži tas notiek? Vai atkārtotas inficēšanās gadījumā slimība norisinās vieglāk vai smagāk? Kādi būs simptomi un vai tie vispār būs? Vai atkārtoti inficētie var inficēt citus? Ja inficēšanās dabīgā ceļā nerada drošu imunitāti visiem, vai tas nozīmē, ka to nevarēs garantēt arī vakcīnas?
Kelvins To no Honkongas Universitātes uzskata, ka
atkārtota inficēšanās nav nekāds retums, to vienkārši grūtāk konstatēt, jo ir liela iespējamība, ka nav simptomu.
“Šī vīrieša gadījums ir īpašs, jo viņu pārbaudīja lidostā. Citos gadījumos viņam pat nebūtu aizdomas, ka ir no jauna inficējies,” sacījis To.
Preses konferencē 24. augustā Pasaules Veselības organizācijas epidemioloģe Marija van Kerkhove brīdināja kolēģus neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. “Tas ir jāsalīdzina ar iedzīvotāju saslimstības līmeni,” viņa uzskata.
Ņemot vērā, ka visā pasaulē reģistrēti vairāk nekā 24 miljoni inficēšanās ar SARS-CoV-2 gadījumi, atsevišķas reizes, kad notikusi atkārtota inficēšanās, var liecināt par ļoti retu notikumu, viņai piekrīt Velkoma-Sangera institūta Lielbritānijā genomepidemiologs Džefrijs Barets.
Bioloģija ir ļoti sarežģīta. Vienmēr var atrast kaut kādus dīvainus izņēmumus, viņš uzskata. Barets paudis cerību, ka tādi projekti kā konsorcijs “Covid-19 Genomics UK”, kas sekvencē vīrusa paraugus no desmitiem tūkstošu pacientu, varēs sniegt priekšstatu par to, cik izplatīta ir atkārtota inficēšanās. Tas ir īpaši svarīgi medicīnas darbiniekiem, jo viņi visvairāk ir pakļauti inficēšanās riskam.
Vāja imūnreakcija paaugstina reinficēšanās risku
Lielbritānijā pagājušā gadsimta 80. gados īstenotie eksperimenti parādīja, ka daži cilvēki, kas inficējušies ar “vienkāršajiem” koronavīrusiem, kuri izraisa saaukstēšanos, var atkārtoti inficēties pēc gada. “Ir gandrīz neiespējami pilnībā aizsargāties no atkārtotās inficēšanās, īpaši ar vīrusiem un baktērijām, kas tiek nodotas pa augšējiem elpceļiem. Mēs pastāvīgi ar tiem inficējamies,” sacījis imunologs Marks Slifka. Viņš uzskata, ka pēc atkārtotas inficēšanās pacients būs apmēram desmit reižu mazāk infekciozs.
Tie paši 80. gadu eksperimenti liecināja, ka pacienti ar mazāk izteiktu imūnreakciju uz pirmo inficēšanos ar lielāku iespējamību inficēsies atkārtoti. Iespējams, tas pats noticis ar pacientu no Honkongas – desmit dienas pēc pirmās inficēšanās viņam analīzēs netika konstatēts imūnglobulīns G – visizplatītākais SARS- CoV-2 antivielu veids. Tātad imūnreakcija uz koronavīrusu bijusi ļoti vāja.
“Gaidāms, ka cilvēki ar ļoti zemu neitralizējošo antivielu līmeni būs uzņēmīgāki pret atkārtotu inficēšanos,” uzskata Kembridžas Universitātes virusoloģe Šarlote Houldkrofta. “Un mums nav ne mazākās saprašanas, kas gaida visus pārējos.”
Pēc viņas domām, pat
ja atkārtota inficēšanās kļūs par izplatītu parādību, tas nenozīmē, ka vakcīna nebūs iedarbīga.
“Vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu sniedz ilgāku un drošāku aizsardzību nekā dabīgā inficēšanās. Iespējams, ka mēs to pašu izdarīsim arī ar koronavīrusu,” ir pārliecināta Houldkrofta.
Honkongas zinātnieki aicina cilvēkus, kas izslimojuši Covid-19, turpināt ievērot fizisko distancēšanos un citus drošības pasākumus. “Cilvēkiem nevajag domāt, ka pēc inficēšanās viņiem rodas imunitāte uz mūžu,” uzskata imunologs To. Taču, pēc viņa teiktā, pats par sevi atkārtotas inficēšanās fakts nav iemesls panikai.
