Eiropas Savienībā aptuveni trim miljoniem cilvēku gadā tiek diagnosticēts vēzis. 2020. gadā ļaundabīgie audzēji bija par iemelsu 1,27 miljonu cilvēku nāvei. Vēzis ir otrais izplatītākais mirstības cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš pauž, ka "daudzus audzējus jeb vēžus mēs varētu daudz sekmīgāk ārstēt un pat izārstēt, ja laikus, ļoti agrīnā stadijā varētu atklāt šo audzēju klātesamību mūsu organismā."
Ir audzēji, kurus ar aci ieraudzīt nevar. Tie atrodas dziļi orgānos, tos nav iespējams aizsniegt ar invazīvām metodēm. Šādi audzēji ir, piemēram, hipofīzes neiroendokrīnie audzēji.
"Hipofīzes audzēji veidojas hipofīzes dziedzerī. Cilvēkam tas ir lokalizēts smadzenēs. Šis audzējs augot mēdz pārproducēt dažādus hormonus, kas cilvēkiem veidojās dabiski. Tajā brīdī, kad šie hormoni tiek pārproducēti, viņi var ietekmēt sistēmiski visu ķermeni un organismu un radīt ļoti nopietnas sekas cilvēka veselībai," skaidroja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece Vita Rovīte.
Viens no veidiem, kā hipofīzes audzējus varētu noteikt, ir izmantot dažādus bioloģiskos marķierus.
"Mēs varam uz audzēju skatīties kā uz noziedznieku. Un ko noziedznieks dara? Viņš vienmēr atstās kaut kādas pēdas. Un šīs pēdas ir biomarķieri. Noķerot biomarķierus un aprakstot viņus, mēs varam kaut ko secināt pa šo audzēju vai slimību un saprast, kas tur iekšā notiek," pauda Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra doktorants Helvijs Niedra.
Lai šādas vēža formas laicīgi diagnosticētu, ir jāizstrādā jauna veida biomarķieri. Veicot analīzes vairāk nekā pieciem simtiem pacientu, kopīgi sadarbojoties dažādām Latvijā un Lietuvā esošām zinātniskajām institūcijām un slimnīcām, tika izpētīts, kādas kopīgas vielas šie slēptie audzēji izdala asinīs.
Tā kā asinis satur ļoti daudz un dažādas vielas, bija jāspēj atrast kopsakarības.
"Mēs jau esam atklājušu virkni šo neinvazīvo marķieru, kurus ir iespējams noteikt no pacientu asinīm. Protams, ir nepieciešams vēl šos pētījumus turpināt gan mūsu populācijā, gan atkārtot citās populācijās citur pasaulē, lai noteiktu un atrastu piemērotāko veidu, kā nākotnē varētu klīniskajā praksē izmantot šos marķierus," pastāstīja Rovīte.
Latvijā veiktais pētījums kalpos par pamatu tam, lai nākotnē izstrādātu precīzus biomarķierus hipofīzes audzēju noteikšanai. Ļoti iespējams, ka pietiks tikai no cilvēka paņemt asins analīzes.
"Biomarķieris var pateikt, vai šim cilvēkam, piemēram, ir audzējis vai nav. Vai terapija, ārstniecības metode, ko pielietojam, ir efektīva vai ne? Varam arī noskaidrot, kāds ir risks, ka šī slimība var atjaunoties pēc operācijas vai citas terapijas," skaidroja Niedra.
Šis pētījums un zinātnieku atklājumi ir milzīgs solis agrīnai vēža diagnostikai ar biomarķieru palīdzību.
