Sarunās ar augstskolu un vidusskolu pedagogiem izgaismojās problēma, ka šobrīd mācības attālināti prasa vairāk laika nekā mācības klātienē. Vai izglītības tehnoloģijām ir potenciāls ietaupīt laiku?
Tehnoloģija tāpat kā jebkurš darba rīks var palīdzēt ietaupīt laiku, ja tā ir kvalitatīva. Kā ar kapli. Ja tas ir izļodzījies un neass, tas nav labs palīgs cīņā ar nezālēm. Arī tehnoloģija, ja tā ir nepiemērota, nepalīdz, bet traucē. Mēs daudz esam dzirdējuši, cik grūti gāja ar e-veselības sistēmu, kas teorētiski ir īpaši ērta, jo ļauj, piemēram, iegūt recepti aptiekā, neejot pie ģimenes ārsta, bet pašam ārstam daudz vairāk laika nepieciešams receptes ievadīšanai sistēmā, nekā iepriekš šo recepti uzrakstot ar roku. Tomēr, ja mēs sāktu skaitīt visas komponentes kopā, ieraudzītu, cik daudz iegūst gan sabiedrība kopumā, lieki nedodoties pie ģimenes ārsta, gan paša ģimenes ārsta prakse, sniedzot konkrēto receptes izrakstīšanas pakalpojumu attālināti.
Līdzīgi ir arī izglītībā.
Ja attālinātā mācīšanās pamatskolas bērnam un vecākam ir jārealizē piecās dažādās platformās un kanālos, tad tas nav efektīvi. Tas rada stresu, apgrūtinājumu, aizkaitinājumu. Jo lielākai daļai ģimeņu ir intuitīva sajūta, ka pareizi būtu viena sistēma, kuru konkrētā skola ir izvēlējusies.
Kurā būtu pieejami gan mācību materiāli, gan saziņa ar skolotāju, gan novērtējumi. Tāpat, ja skolotājam rīts jāsāk ar 150 saņemtiem e-pastiem, kuros ir visdažādākā informācija, sākot ar iesniegtajiem darbiem un beidzot ar konkrētiem jautājumiem, kas attiecas uz mācību stundu pēc 30 minūtēm, tad arī pasniedzējs ir diskomfortā un neapmierināts.
Savukārt, ja šim nolūkam kalpotu kārtīgi pārdomāta tehnoloģija, kas ļautu sastrukturizēt un nodalīt ātros jautājumus no vēlāk lasāmiem materiāliem, tas būtu nepārprotams atbalsts un palīgs laika taupīšanā.
Kādu jūs redzat izglītības tehnoloģiju nākotni kopumā?
Nākotnes tehnoloģijas attīstīsies līdzīgi kā lielākā daļa sistēmu. Būs dažas lielās platformas, kas tuvāko gadu laikā iekaros savu vietu un kļūs par pamatizvēli izglītības pakalpojumu sniedzējiem sava darba un saziņas ar klientiem organizēšanai. Un tad būs daudz dažādu aplikāciju un speciālo tehnoloģiju, kuras būs savietojamas ar šīm lielajām platformām un integrējamas ar tām. To izvēle būs pasniedzēju, skolu, uzņēmumu rokās un pat tiešo pakalpojumu saņēmēju – izglītojamo lēmums.
Tehnoloģijas kļūs arvien lielāks atbalsts, kā veidot individuālu pieeju mācību procesam konkrētajam apmācāmajam. Šis būs attīstības virziens. Agrīnā vecumā pasniedzējs būs lielākais eksperts, kā attīstīt un atrast dažādus talantus, bet, jo lielāks būs skolojamais, jo vairāk skolotājs kļūs par mentoru, (kurš māca,) kā izglītojamajam maksimāli efektīvi lietot tehnoloģijas un kur meklēt saturu.
Visiem būs jāmācās dzīvot citādākā realitātē. Tā nebūs sadalīta realitāte - šeit klase, tur dators. Tā būs ar digitāliem un virtuāliem rīkiem aprīkota viena realitāte, kurā mums būs jāiemācās kvalitatīvi komunicēt.
Kur, jūsuprāt, izglītības tehnoloģijas varētu būt noderīgākas – augstākajā, vidējā, pamatizglītībā, varbūt profesionālajā?
Izglītības tehnoloģijas šodien ir nepieciešamas visur. Neredzu loģiku, ka šo vajadzību būtu jāšķiro starp formālo vai neformālo izglītību vai starp augstāko vai pirmskolas. Uz tehnoloģiju jāskatās, kā tā var palīdzēt visiem izglītības procesa dalībniekiem. Piemēram, tiem, kas mācās, lai tās ļautu efektīvāk komunicēt ar pasniedzējiem, vieglāk saprast. Lai tās ļautu veicināt radošumu. Lai tās ļautu mācīties jaunas rutīnas un paradumus. Un lai tās kļūtu arvien spējīgākas līdzdarboties dažādībai nevis vienveidībai.
Vai pašam Covid-19 izraisītās pandēmijas laikā nācās apgūt jaunas tehnoloģijas?
Noteikti, šī krīze ir lieliska iespēja mācīties. Arī es šobrīd esmu apguvis virkni jaunu platformu, kā veidot saziņu video formātā. Gan darbam visas iespējamās platformas, gan privātai saziņai. Pirmā "Hangout" ballīte ar vecākiem, māsu un meitām bija neaizmirstama pieredze. Tāpat esmu apguvis jaunus projektu vadības rīkus, efektivitātes atbalsta rīkus, kā "Slack", "Trello", "Calendy" u.c. Esmu ļoti gandarīts par šo laiku, kas patiesi devis man iespējas integrēties daudz vairāk digitālajā darba vidē, nekā biju spējis pēdējos dažos gados.
Kas jūs pamudināja pievērsties izglītības tehnoloģijām un iesaistīties "Ed-TechEvolution"?
Esmu daudz darbojies nevalstiskajā sektorā, tajā skaitā izglītības un jauniešu attīstības virzienos. Esmu izglītības organizācijas “Junior Achievement” padomē jau vairāk nekā piecus gadus. Tur mēs daudz runājam par jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju prasmju nozīmi. Tāpat daudzus gadus esmu Banku augstskolas padomnieku konventā, kur arī ir aktuāls jautājums par finanšu un tehnoloģiju prasmju savienošanu.
Izglītība un tehnoloģijas manā dienas kārtībā jau ir gana sen. Savukārt pie idejas par Ed-Tech akceleratoru mēs nonācām, ar partneriem diskutējot par to, kādas iespējas Covid-19 izraisītā krīze ir radījusi šobrīd, šeit un tagad. Mans partneris Voldemārs Brēdiķis, ar kuru kopā esam līdzinvestējuši jau vienā akcelerācijas fondā ("Commercialization Reactor Fund") izvirzīja ideju, ka Ed-Tech būs šī gada tēma.
Tā mēs diskutējot nonācām pie secinājuma, ka izolācijas radītās mācības būtu jāspēj maksimāli efektīvi paņemt un no tām gūt atziņas, ko varētu izmantot labākas izglītības apguves iespēju radīšanā.
*Programma “Ed-TechEvolution” tiks īstenota no 2020. gada 15. jūnija līdz 19. jūnijam. Jaunuzņēmumi, kas specializējas Ed-Tech jeb izglītības tehnoloģijās vai arī vēlas pievērsties Ed-Tech sfērai un ir attīstījuši kādu produktu vai servisu citā jomā, aicināti pieteikties programmai tiešsaistē līdz 6. jūnijam pulksten 12.00.
