Izdod zinātnisko rakstu krājumus par nācijas un dzimtes jautājumiem

Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu apgāds „Avens un partneri” gada nogalē izdevis divus zinātniskus rakstu krājumus: "Nācijas hronikas" un "Dzimtes konstruēšana II". Abi rakstu krājumi izdoti ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu.

Rakstu krājumā “Nācijas hronikas. Latvija 2014. Debates” apkopoti humanitāro un sociālo zinātņu pētnieku raksti par nacionālisma un nācijas jautājumiem gan Latvijas vēstures un mūsdienu kontekstā, gan teorētiskā perspektīvā.

Grāmatā publicēti Mārtiņa Kaprāna, Ivara Ijaba, Andreja Plakana, Mārtiņa Mintaura, Olgas Procevskas, Dagmāras Beitneres-LeGallas, Igora Gubenko un Denisa Hanova raksti. Rakstos no vēstures, sociālo zinātņu un filozofijas skatpunktiem pētīts nācijas koncepts kontekstā ar kolektīvās atmiņas, postkoloniālisma, performances, starpkultūru komunikācijas studijām, kā arī analizēta latviešu trimdas un Atmodas vēsture. Krājumu ievada 2014. gada pavasarī notikusī diskusija “Par piederību, bailēm, iekļaušanos. Par Satversmes preambulu”, kurā piedalās rakstu autori un citi pētnieki. Krājumu noslēdz franču filozofa Ernsta Renāna eseja “Kas ir nācija?” (1882) Dr. philol. Simonas Sofijas Valkes tulkojumā.

Grāmatas sastādītāji: Dr. philol. Pauls Daija (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts), Dr. art. Deniss Hanovs (Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultāte, Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas institūts) un Dr. theol. Ilze Jansone (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte). Krājums izdots ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu. 

Grāmatas atvēršana notiks ceturtdien, 8. janvārī.

Bet, sekojot 2013. gadā izdotās grāmatas „Dzimtes konstruēšana” tradīcijai, jaunajā zinātnisko rakstu krājumā sastādītāji centušies demonstrēt dzimtes plašās lokālās un sfēriskās ietekmes, ietverot savos pētījumos dažādus mākslas veidus, reliģisko un psiholoģisko problemātiku un sadzīviskus jautājumus. Krājumā ietverti raksti par šādām tēmām:

Vīrieša-bruņinieka dzimtes lomas analīze Ludoviko Ariosto eposa „Orlando Furioso” interpretācijā 18.gs. opera seria žanrā.
Dzimtes identitāšu loma Anglijas baznīcas krīzē mūsdienās
Sieviete, vīrietis un Dievs jūdu romānā „Jāzeps un Asnāte”
Histērijas reprezentācijas aspekti 19. un20. gs. mijas latviešu kultūrā.
Teksts, seksualitāte un bauda: Riharda Bargā „Tenku” piemērs.
Sievietes reliģiozitātes konstrukts Ingas Žoludes romānā Santa Biblia
Ēdiena gatavošana un dzimte urbānā latviešu mājsaimniecībā
Sieviešu sadaļa interneta portālā DELFI un sievišķības sociālā konstruēšana.

Krājuma sastādītāji, autori un izdevēji cer, ka šie raksti kalpos par pamatu ne vien turpmākām diskusijām, bet arī padziļinās izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar dzimti un tās dažādajām reprezentācijas iespējām, sekmējot tālākus pētījumus. Grāmatas sastādītāji: Dr. art. Deniss Hanovs (Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultāte, Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas institūts), Dr. theol. Ilze Jansone (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte) un Dr. philol. Kārlis Vērdiņš (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts).

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti