Ventspils Augstskolā uz galda noliktais vizuāli vienkāršais modelis nebūt neliecina par to, ka plakani četrstūra gabali, kas nolikti uz zemes, spēs uztvert tālus visuma objektus. Lai Latvijā uzstādītu šo staciju, valsts atvēlējusi finansējumu gandrīz 4 miljonu eiro apmērā. Kā zināms,
Starptautiskais radioastronomijas centrs ir guvis pasaules mēroga atzinību un iesaistās kosmosa izpētes projektos, līdz ar to attīstība ir loģisks solis,
stāsta Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš:
''Ventspils Augstskolas Starptautiskais radioastronomijas centrs nav domāts tikai Ventspilij vai augstskolai, tas ir valsts un pasaules mēroga objekts, kas iekļaujas kopējā tīklā un nodarbojas ar datu vākšanu un apstrādi, kas saistīti ar planētām, saules novērojumiem un radioastronomiju kopumā.”
Piemērs tam, kā izskatās LOFAR stacija Lielbritānijā Chillboltonā.
Jaunais antenu lauks, kas principā ir milzīgs dators, atradīsies netālu no esošajām Starptautiskā radioastronomijas centra antenām. Pašlaik tur jau notiek laukuma sagatavošanas darbi. Jāizcērt arī daļa koku, lai netiktu aizsegts horizonts, stāsta Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors Valdis Avotiņš. Kopumā antenu izvietošanai uz zemes būs nepieciešami divi 100 x 100 metrus lieli laukumi.
„Gan mūsu teleskopi, gan šis jaunās paaudzes programmējamais antenu lauks strādā kā viens vesels kopā ar citiem zinātnes infrastruktūras objektiem. Šāda milzīga pieredze, straumējot datus reālā laikā, ir tikai mums,” lepojas Avotiņš.
Varētu rasties jautājums, ja reiz tiek uzstādītas mūsdienīgākas iekārtas, kas ļauj uztvert tālākus visuma objektus, vai lietderīgi bija atjaunot esošo Irbenes radioteleskopu RT-32. Jauno antenu zemo frekvenču lauks un padomju laikā būvētā un tagad renovētā antena viena otru tikai papildinās, skaidro Valdis Avotiņš:
„Jaunās paaudzes radioteleskops neaizvieto veco, jo mērījumi notiek dažādos diapazonos. Eiropā un arī Ķīnā turpina attīstīt klasiskās antenas, vienlaikus attīstās arī zemo frekvenču risinājumi – šie lauki, kas viens otru papildina.”
Kopumā pasaulē ir 51 šāda stacija, no tām 38 atrodas Nīderlandē. Irbenes objekts būs tālākais uz ziemeļiem.
ILT (Starptautiskais LOFAR teleskops) tīkls, kuram pēc LOFAR stacijas izveides pievienosies arī Latvija.
Savienojot stacijas, uz zemes veidojas milzīga izmēra antena, kas pēta procesus kosmosā. Strādājot ar kosmosa tehnoloģijām, savulaik pasaulē tika izgudrots arī bezvadu internets, kas tagad cilvēkiem šķiet pašsaprotami. Jaunās tehnoloģijas būs ieguldījums informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), ģeofizikas, ģeodēzijas, vides inženierijas un bioekonomikas jomās, uzsver Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš:
„Tā ir tālizpēte, piemēram, apsekojot mežus, iespējams noteikt piesārņojumu jūrā, tie nav tikai fundamentālie pētījumi.”
Jaunā LOFAR antenu stacija Irbenē tiks atklāta 2019. gadā. Vienlaikus turpinās astoņu zinātnieku sagatavošana arī ārpus Latvijas, lai viņi varētu strādāt ar modernajām kosmosa izpētes iekārtām. Stacijas uzturēšanai un apkalpošanai finansējums galvenokārt tiks rasts, piedaloties starptautiskos kosmosa projektos.
