"Es gribētu teikt, ka 15 gadu laikā Latvijas Vikipēdija ir ļoti, ļoti, ļoti augusi un patiesībā kopā augusi ar pasaules Vikipēdiju," tā Latvijas Vikipēdiju raksturo Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja un sociālo mediju pētniece Līva Brice.
"Ja mēs tā skatāmies, kas bija pirms 15 gadiem, tad tie bija tie pirmie mēģinājumi radīt kaut ko kopā kolektīvi, tā ideja, ka jebkurš no mums var radīt kopā rakstu. Un, kā mēs redzējām, arī Latvijas Vikipēdija tīri statistiski - skatoties, cik daudz tur ir rakstu un iesaistītās puses, mēs vēl joprojām esam iedzinēju lomā uz pasaules līmeni," vērtēja Brice.
Tai pašā laikā, kā norāda Brice, Vikipēdija latviešu valodā nevar konkurēt ar Vikipēdiju, piemēram, angļu vai citās valodās, jo rakstu apjoms un cilvēku resursi mums nav tik lieli. Taču rakstu kvalitātes ziņā mēs neatpaliekam.
"Jo, ja mēs paskatāmies kādus gadus piecus atpakaļ, kad šie raksti bija trīs rindiņas un tad bija tie "zelta" raksti, kur bija daudz kas aplūkots un izanalizēts, tad tagad mēs runājam par to, ka ir diezgan labas personības aprakstītas. (..) Un tiklīdz ir kāda aktuāla tēma, tad tas parādās arī Latvijas Vikipēdijā. Es gribētu teikt, ka mēs vairs neesam tādā atpalicēju lomā, salīdzinājumā ar pasaules kontekstu. Mums, protams, jāpieliek pie tā daudzuma, bet ejam kopsolī ar laiku," teica Brice.
Salīdzinājumā ar latviešu Vikipēdijas ēras sākumu, rakstu skaits šo gadu laikā ir strauji palielinājies. 2005. gadā kopējais rakstu skaits Vikipēdijā sasniedza 1000, bet šī gada 15. janvārī to ir ap 65 000, stāsta viens no Vikipēdijas aktīvistiem Edgars Lecis.
"Līdz Latvijas simtgadei gribētu sasniegt, negribas jau to kvalitātes latiņu laist lejā, bet sasniegt 100 tūkstošus rakstu. Pagaidām apmēram iekļaujamies, bet Vikipēdija latviešu valodā ir slavena ar to, ka ir pietiekami kvalitatīva salīdzinājumā ar citu valodu," sacīja Lecis.
Iespējams, tieši kvalitatīvo ierakstu dēļ Vikipēdijas informāciju bieži vien izmanto studenti, lai gan universitātes pasniedzēji uz šādu praksi neskatās pozitīvi, jo tas nav akadēmisks avots.
"Mēs viņiem iesakām skatīties saistītās tēmas, autorus, jo bieži jau skatās teorijas, lai veiktu tēmas izpēti, tad tur ir minēti autori, tad tas ir atskaites punkts, lai dotos tālāk. Ja runājam par atsaukšanos uz Vikipēdiju, tad, protams, nē, aizvien vai par nožēlu, vai par laimi nav īsti rekomendējams un ar diezgan aizdomīgu skatu aplūko šādas te atsauces," atklāja Brice.
Savukārt Vikipēdijas entuziasts Lecis norāda, ka, lasot jebkuru rakstu vai informāciju internetā, informācijai jāpieiet kritiski un ir jāizvērtē tās patiesums.
