Ikviens var kļūt slavens internetā un nopelnīt naudu. Saruna ar digitālā mārketinga speciālistu Poli

Nesen LTV1 pirmizrādi piedzīvoja dokumentāla filma “Influenceri”. Tās galvenie varoņi ir populārie digitālā satura veidotāji Agnija Grigule un Rojs Rodžers, taču lielu filmas daļu aizņem ekspertu viedokļi, kuri dalās zināšanās par digitālo pratību, influenceru fenomenu, nākotnes scenārijiem u.c. Digitālā mārketinga speciālists Jānis Polis filmā skaidro, kā influenceri pelna naudu un kāda ir digitālā mārketinga nākotnes perspektīva.

Jānis Polis internetu sāka lietot jau tad, kad vienīgā piekļuve tam bija desmit darbstacijās Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vestibilā. “Gāju tur ar klasesbiedriem katru nedēļu, pierakstījāmies ar zīmuli žurnālā, lai palasītu forumus, pačatotu, paspēlētu tekstā bāzētas spēlītes mazos melnbaltos monitoriņos,” atceras digitālā mārketinga speciālists.

Ikviens var kļūt slavens

Šobrīd interneta ātrums un ērtā piekļuve ļauj ikvienam izveidot profilu un piedalīties globālā tīmekļa piedāvātajā realitātē: “Man šķiet ārkārtīgi pozitīvi, ka dzīvojam laikā, kad ikviens, neatkarīgi no savas rases, tautības, materiālā stāvokļa, ģeogrāfiskās lokācijas, tikai uz savu ideju, prasmju, personības bāzes, var kļūt atpazīstams un nopelnīt naudu. Ja paskatāmies tikai dažus desmitus gadus atpakaļ, lai kļūtu populārs, vajadzēja milzīgu atbalstu. Piemēram, šobrīd “Youtube” ir pilns ar slaveniem māksliniekiem, kuri startējuši tieši internetā,” stāsta Polis.

Digitālā mārketinga speciālists uzsver, ka influenceri nav viendabīga masa: “Daži kļuvuši populāri ar digitālo saturu, ko izvieto savos sociālajos tīklos, bet citi – ar saviem talantiem ārpus globālā tīmekļa. Piemēram, Kristaps Porziņģis kļuva populārs ar savu izcilo basketbola spēli NBA, tādēļ viņš ir latvietis ar vislielāko “Instagram” sekotāju skaitu. Šobrīd visu metam vienā katlā – sportisti, aktieri, mūziķi, jūtūberi. Visi redzami vienkopus Latvijas influenceru topā, taču, ja Kristaps Porziņģis izslēgtu savu “Instagram”, viņa dzīvē nekas nemainītos. Savulaik, ja Evelīna Pārkere izslēgtu savus digitālos kanālus, no viņas nekas pāri nepaliktu.” 

Digitāli aktīvie latvieši

Plašā un ātrā interneta pieejamība nodrošinājusi to, ka vairāk nekā 85% Latvijas iedzīvotāju pastāvīgi piekļūst internetam. Daudzās vecuma grupās rādītājs ir tuvu 100%.

Latvieši ir aktīvi digitālajā vidē, īpaši sociālajos tīklos.

“Tie ir 95–98% dažādās vecuma grupās, kas regulāri lieto sociālos tīklus. Tas nozīmē, ka tur ir milzīga auditorija, kas, protams, ir interesanta uzņēmējiem, reklāmdevējiem, kā arī tiem, kuri vēlas uzrunāt auditoriju – influenceriem. Tas veido ekosistēmu, kurā visiem ir kāda interese: man kā lietotājam ir interese saņemt saturu, satura veidotājam interesanti savu saturu parādīt citiem, un  uzņēmējam – caur satura veidotāju kaut ko pārdot,” influenceru mārketingu skaidro Polis.

Kā pelna influenceri?

Digitālā mārketinga eksperts uzsver, ka digitālā satura veidotājiem ir vairāki modeļi, kā pelnīt naudu. Pirmais – uzņēmums uzrunā influenceri, lai tas palīdz pārdot produktu – testējot, rādot savos “Instagram”, “Youtube” un kanālos un par to saņemot samaksu. 

Otrais – satura veidotāji, kuri veido un izplata video saturu, piemēram,  “Youtube”, “Twitch” platformās. Šīs platformas pa vidu video saturam ievieto reklāmas. Par katru reklāmas skatījumu, viņi samaksā influencerim. Šis modelis strādā pie liela interesentu skaita – vismaz simtiem tūkstoš skatījumu. Latvijā ir ļoti maz satura veidotāju, kuriem ir pietiekams skatītāju apjoms, lai varētu pelnīt ar šo modeli, taču pasaulē šis ir populārākais influenceru pelnīšanas veids.

Trešais – uzņēmumi piesaista auditoriju saviem pasākumiem. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmums rīko preses konferenci, uzaicina influenceri, kurš ir tehnoloģiju entuziasts, samaksā par dalību. “Protams, ir iespējami vēl dažādi sadarbības veidi, taču šie ir populārākie modekļi. Īsāk – influenceri pelna naudu ar to, ka uzņēmumi maksā par viņu preču vai pakalpojumu reklamēšanu,” skaidro digitālā mārketinga speciālists.

Influenceru platformas

Jānis Polis digitālā mārketinga jomā strādājis ne tikai Rīgā, bet arī Kualalumpurā, tādēļ spēj salīdzināt dažādus reklāmu tirgus. Viņš uzsver, ka Latvija un Eiropa atšķiras no Āzijas ar to, ka tur digitālā mārketinga un influenceru uzplaukums aizsākās nedaudz agrāk – ap 2010. gadu. “Kad es 2013. gadā sāku strādāt vienā no lielākajām Malaizijas reklāmas aģentūrām, mani pārsteidza, ka eksistē dažāda veida platformas, kas apvieno un pārstāv influencerus. Tur simtiem interneta satura veidotāju apvienojas platformās, kas kalpo kā starpnieki-menedžeri,” skaidro Polis.

Šajās datu bāzēs uzreiz var atrast sev interesējošos influencerus, piemēram, ieraksta: kosmētikas influenceris, kurš izmanto “Youtube” kanālu un kuram ir vismaz 50 000 sekotājiu. Datubāzē parādās pārdesmit influenceru, viņu izcenojums, nosacījumi, un man atliek tikai izvēlēties. Tas zīmoliem vai zīmolu pārstāvjiem atvieglo darbu – nav jāzvana katram no potenciālajiem partneriem, jāvienojas par samaksu u.tt. To visu izdara platforma. 

Pamatdarbs – cits

Latvijā šādas platformas parādījušās tikai pēdējos gados. Ne visi vietējie influenceri tās izmanto, nav vienoti spēles noteikumi. “Arvien norit tāds taustīšanās periods starp influencerim, platformām un zīmoliem. Daudzi zīmoli influencerus joprojām uzrunā tiešā ceļā. Liela daļa vienošanos notiek, uzrunājot katru atsevišķi,” atzīst digitālā mārketinga speciālists.

“Sekas tam, ka mums Latvijā ir neliels tirgus, ir tādas, ka skaitliski maz influenceru var atļauties tikai veidot saturu internetam. Lielākā daļa satura veidotāju strādā kādā pamatdarbā.

Viņi naudu pelna kaut kur citur un influencēšana ir tikai papildienākums. Tas nenoliedzami atstāj ieteikmi uz saturu. Āzijā manīju, ka profesionālam influencerim ir sava komanda, kas veido saturu – viņi katru dienu var atļauties publicēt jaunus video. Pie tāda satura daudzuma, ja pa vidu parādās sponsorēts vēstījums, tas ir vieglāk sagremojams satura patērētājam nekā tad, ja influencerim ir viena publikācija nedēļā un tā pati reklamē kādu virtuves mikseri. Latvijā patiesībā satura veidotājiem ir daudz grūtāks darbs,” stāsta Polis.

Pieraduši pie reklāmas

“Cilvēki ir pieraduši pie tā, ka viņus reklāma bombardē visur, tādēļ diez vai kāds gaida, ka influenceris pēkšņi visu darīs bez maksas, sava prieka labad. Manuprāt, satura patērētāja gaidas atbilst realitātei. Neviens nav pārsteigts, ja kāds ieliek reklamētu saturu. Jautājums ir par proporciju un par to, cik atklāts esi, ja veido  kaut ko sadarbībā ar zīmolu. Atšķiras arī nosacījumi – ir zīmoli, kas nosūta savu produktu, influenceris notestē, pauž objektīvu un godīgu viedokli – uzņēmums rēķinās, ka atsauksme var būt arī negatīva.

Taču ir arī zīmoli, kas nosūta produktu un skaidri pasaka, kādam jābūt vēstījumam. Tad tā ir atklāta reklāma un par to influencerim jāsniedz norāde, citādi tas nav godīgi,” pārdomās dalās digitālā mārketinga speciālists.

Jānis Polis paredz, ka nozare drīz sakārtosies: “Ja liela daļa influenceru radīs nekvalitatīvu saturu, zīmoliem nebūs intereses sadarboties. Arī tagad ik pa laikam uzplaiksnī neapmierinātība sociālajos tīklos, ja kāds brutāli reklamē kaut ko, bet pats tam netic. Klasiskais piemērs – reklamē “Android” telefonu, bet var redzēt, ka saturs publicēts no “Apple” ierīces. Cilvēki nav muļķi un šo piefiksē, radot pretvilni. Neviens uzņēmums negrib nokļūt skandāla epicentrā, tādēļ izvēlas sadarboties ar influenceriem, kas nepateiks ko rasistisku, homofobisku, jo brīdī, kad sadarbojas ar satura radītāju,  uztic viņam savu zīmolu,” specifiku skaidro Polis.

Nākotnē pelnīs profesionāli influenceri

“Paredzu, ka influenceru bizness Latvijā nākotnē sakārtosies. Notiks nozares standartizēšanās – influenceru apvienošanās platformās, biedrībās. Būs skaidrāki spēles noteikumi, izcenojums, godīgas norādes par sadarbībām. Influenceri, kas būs orientēti uz uzņēmējdarbību, kļūs profesionālāki. Ticu, ka izveidosies ērtas platformas, influenceru pārstāvniecība. Reklāmistiem nebūs jāzvana 50 influenceriem, jāmēģina kaut ko sarunāt, likt uzņemties zināmu atbildību. Influenceru menedžments attīstīsies profesionālā līmenī. Tie influenceri, kuri nebūs gatavi pieņemt spēles notiekumus, agrāk vai vēlāk tiks izslēgti no šīs naudas aprites,” paredz digitālā mārketinga speciālists.

Mūsdienās liela daļa reklāmas budžetu, kas iepriekš tika tērēti radio, presē, televīzijā, ir pārgājuši uz interneta vidi, kas nenoliedzami ir ietekmējis arī medijus.

“Šobrīd daudzās valstīs vairāk nekā puse reklāmā iztērētā budžeta tiek iedalīta digitālajiem medijiem. No šī digitālā budžeta lielāko daļu nosmeļ divas platformas – “Google” un “Facebook”, kas savā starpā sadala tuvu pie 70% no visa digitālā mārketinga budžeta. Tās ir sliktas ziņas lokālajiem digitālajiem medijiem, kas dzīvo no šīs reklāmas naudas. Reklāmdevēji izvēlas iet tur, kur sasniedzama vislielākā auditorija. Šī tendence turpināsies,” skaidro Polis

Vienlaikus sadarbība ar satura veidotājiem – influenceriem – uzņēmumiem piešķir citu dimensiju, kā piekļūt satura patērētājam. Lai arī sadarbība tiek afišēta, saturs atšķiras no TV klipa vai rullīša “Youtube” – tas ir dabiskāk, iesaistošāk, iespējams, šī reklāma var atļauties runāt valodā, kādā pats zīmols nevar: “Redzu, ka influenceriem ir vieta šajā digitālā mārketinga ekosistēmā. Viņi ir šeit uz palikšanu.”