Ikšķiles Robotu skola atver filiāli Rīgā

Savulaik sācies kā hobijs, tagad Kasparam Čabam tas joprojām ir hobijs, taču konkurē ar darbu. Viņš un nu jau pāris viņa kolēģi māca bērniem robotikas pamatus "AgirVision Robotu skolā". Latvijā tik nepieciešamās programmēšanas iemaņas bērni var apgūt vairākās privātās apmācību programmās, kas ir ļoti pieprasītas. Šī programma radusies Ikšķilē, bet nule atvērusi pirmo filiāli galvaspilsētā, Rīgas Pilsētas sākumskolā.

Kaspars pats dzīvo Ikšķilē un turienes Brīvajā skolā mācās viņa dēls, kurš savulaik lika tētim šo ideju īstenot. Kaspara ikdienas darbs norit uzņēmumā "AgirVision", kas

izstrādājis kvalitātes kontroles risinājumu - uz datorredzi un mašīnapmācību balstītu produkcijas kontroli ražošanas līnijās.

Kaspars Čaba

Tāpēc loģiska šķiet arī bērna interese par robotiem. “Kad dēls sāka jautāt, paskatījos internetā. Cena robotiem bija tik augsta, ka negribēju iegādāties. Viņš vēl bija tajā vecumā, kad visas jaunās mantas ātri apnīk. Aprunājos skolā ar citu bērnu vecākiem. Tā pati problēma - interese ir, bet robotu nav. Nolēmu investēt un tos iegādāties. Skola mums piešķīra telpu, lai varam darboties. Sākotnēji uz nodarbībām nāca pieci bērni,” atceras Kaspars.

Gada laikā interese par robotikas apmācību attīstījusies ģeometriskā progresijā. Padzird viena skola par šo iniciatīvu, padzird otra. Šobrīd "AgirVision Robotu skolai" ir piecas bāzes vietas - Ikšķiles Brīvā skola, Ķekavas vidusskola, Pļavniekkalna skola, Brīvās Māras skola un tagad arī Rīgas Pilsētas sākumskola. Izbraukumos mēģina apkalpot arī citas skolas, kas ir izrādījušas interesi.

“Reizi mēnesī dodamies uz Ugāli, Vecpiebalgu un Lubānu. Nedaudz retāk - uz Auci un Dobeli. Pašlaik ir sarunas par to, ka vēl mūsu pastāvīgās atrašanās vietas varētu būt Liepājā un Daugavpilī. Lai aptvertu vēl vairāk skolu, ir jābūt gan ieinteresētībai abās pusēs, gan arī finansēm. Dažas skolas atbalsta pašvaldības, dažas iemanījušās piesaistīt naudu no Eiropas Savienības fondiem,” atklāj Kaspars.

Taču arī Kaspars domā, kā piesaistīt papildus finansējumu, lai piedāvātu bērniem vairāk iespēju. Pašlaik viņam un kolēģiem ir pieejami 30 dažādi roboti. Tas nozīmē, ka bērnu no 1. līdz 4. klasei intereses var aptvert pilnībā. Taču

gribas paplašināt pieejamo robotu klāstu un piedāvāt sarežģītākus uzdevumus, kas būtu piemēroti 5. līdz 9. klašu skolēniem.

“Savulaik visus savus brīvos līdzekļus esmu investējis robotu iegādē, tāpēc pašlaik varu veiksmīgi darboties, bet nepieciešamais ieguldījums, lai arī citiem bērniem būtu interesanti, man vairs nav “pa kabatai”,” saka Kaspars. Arī uz vecāku atbalstu nevar paļauties, jo šobrīd, īpaši reģionos, 6 eiro līdzfinansējums par vienu nodarbību jau ir “grūti paceļams”. Kaspars lēš, ka vecākiem skolniekiem līdzfinansējums būtu uz pusi lielāks, kas daudziem uzreiz padarītu dalību nodarbībās neiespējamu.

Viņam pašam saistošs šobrīd šķiet valsts piedāvājums kļūt par sociālo uzņēmēju. Varbūt pat pretendēt uz granta finansējumu ALTUM sociālās uzņēmējdarbības programmas ietvaros. Kaspars kopā ar skolas pirmo algoto darbinieci aktīvi darbojas arī sociālās uzņēmējdarbības akceleratorā "New Door", lai papildinātu savu izpratni un biznesa zināšanas par startup uzņēmējdarbības principiem.

Atklāšanas pasākums Rīgā pulcēja ap 20 ieinteresētu puišeļu un viņu vecāku. Kaspara prasme ar viņiem strādāt un zēnu interese jau pirmajā nodarbībā liecina, ka viņi noteikti šeit atgriezīsies. Un kā tad ar meitenēm? “Viņu mums nav daudz, bet tās, kuras nāk, visas “izgriež pogas” puišiem!” saka entuziasts. Taču arī puišu starpā gadās pa talantam. Kaspars stāsta par kādu sešgadnieku, kas risina krietni vien sarežģītākus uzdevumus nekā citi bērni viņa vecumā. Un šī viņiem visiem ir iespēja apgūt prasmes, kas pilnīgi noteikti būs vajadzīgas nākotnē.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti