Pazemē ieslēgtie cauruļvadi, pa kuriem plūst mūsu dzeramais ūdens, Latvijā veido 3000 kilometru. Ja tos visus saliktu vienā rindā, caurule sniegtos no Rīgas līdz Barselonai.
Sandis Dejus ir pētnieks, kurš rūpējas, lai šajos vairāku tūkstošu kilometru cauruļu būtu labas kvalitātes dzeramais ūdens un brīžos, ja kaut kur parādās piesārņojums, varētu palīdzēt to ātri novērst.
Dejus ūdens pētniecība ir jau asinīs, jo viņš nāk no ūdens pazinēju dinastijas.
"Esmu ūdens apgādes nozares darbinieks 3.paaudzē. Savu karjeru uzsāku "Liepājas ūdenī" pa vasarām, kā jau tas parasti notiek - praksē.
Mans tēvs ir ūdens inženieris, mana māte arī ir ūdens inženiere, bet mans vectēvs visu mūžu strādāja par ūdens apgādes uzņēmuma galveno grāmatvedi," stāsta Dejus.
Viņš uzskata, ka nozare ir nenovērtēta, jo bez ūdens apgādes sistēmām neviena pilsēta nevarētu eksistēt. Pēc Dejus teiktā, ūdensapgādes sistēmas inženieris ir pelēkas, fona darbs, bet viņš pats arī nevēlas būt priekšplāna, bet nodrošināt, ka viss darbojas perfekti un cilvēki var droši lietot ūdeni.
Dejus ūdeni ne tikai pēta, bet arī aktīvi izglīto sabiedrību par to kā atbildīgi un gudri to patērēt, piemēram, viesojoties skolā pie bērniem.
Viņš zina stāstīt, ka ūdens apjoms ražošanas procesos ir milzīgs. Nepieciešami tūkstošiem litru ūdens, lai uzražotu pārtiku, piemēram, lai saražotu vienu T-kreklu, nepieciešamas 25 vannas pilnas ar ūdeni. Nav tādas ražošanas, kurā nemaz nebūtu izmantots ūdens.
Ūdens ir ļoti interesanta viela - tā vienlaikus sevī apvieno divas degošas gāzes – ūdeņradi un skābekli, kas kopā rada tieši pretēju efektu – uguni dzēš. Tāpat arī ūdens spēja atrasties šķidrā, ledus gan gāzveida stāvoklī ir lieta, kas valdzina daudzus prātus. Neraugoties uz to, ka ūdens ir viena no visvairāk pētītajām vielām pasaulē.
"Tūkstošiem gadu jau kāds ūdeni ir pētījis. Neviens nevar pateikt, kas ir ūdens un izskaidrot visas viņa īpašības. To vienmēr kāds varēs pētīt," piebilst Dejus.
Viņš ūdeni sīki un smalki izlūko RTU ūdens pētniecības laboratorijā, kurā pats kopā ar kolēģiem būdams vēl tikai 3.kursa students uzbūvēja mini ūdens apgādes sistēmu. Tajā īpaša vieta arī pašu radītam aparātam, kas tēlaini izsakoties mēra ūdens pirktu nospiedumus. Nosakot dažādus parametrus, Dejus var ne tikai konstatēt piesārņojumu konkrētā vietā, bet arī atpazīt to pirms tas nonāk līdz ūdens lietotājiem.
Atrast kopīgu valodu ar bērniem, zinātniekiem, ūdens apgādes sistēmas inženieriem ir Dejus darbs un talants. Tieši tāpēc viņš pats sevi vairāk sauc nevis par zinātnieku, bet vidutāju starp cilvēkiem, kuri runā dažādās valodās. Lai gan varbūt tieši zinātnieks ir tas, kurš mums visiem būtisko tulko katram saprotamā un pieņemamā valodā.
