Iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju sazināties ar amatpersonām

Vēl neviens likums nav noteicis, kā amatpersonām un politiķiem rīkoties ar sociālajiem tīkliem, atbildēt tautai uz replikām un jautājumiem vai nē, tomēr sociālie tīkli parāda jebkura cilvēka vai iestādes būtību daudz labāk nekā oficiālas vēstules. Vēstuli ar prezidenta parakstu oficiālas vēstules atbildē var arī nesagaidīt. Viens no aktīvākajiem interneta sociālo tīklu lietotājiem ir Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa").

2014.gadā Rīgas domē (RD) saņemti 11 000 iesniegumu, uz bezmaksas informatīvo tālruni zvanīts 25 000 reižu un, iespējams, tikpat daudz jautājumu uzdots arī sociālajos tīklos. Tos gan neviens nav skaitījis. Kā zināms, pats Rīgas mērs Ušakovs arī ir aktīvs sociālo tīklu lietotājs, tāpēc sekotāju viņam netrūkst.

Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka galvaspilsētas mēram ir maksimālais 5000 draugu pulks "Facebook" un vairāk nekā 3000 sekotāji sociālajā tīklā "Twitter". Nils Ušakovs mēdzot arī atbildēt uz iesūtītiem jautājumiem - ja pats nezinot atbildi, to sagatavojot preses dienests. Arī pašai RD ir savs "Facebook" un "Twitter" konts, kur iedzīvotāji sūta jautājumus, tomēr ne uz visiem tiek atbildēts.

"Mēs atbildam faktiski uz visiem jautājumiem, ja ir skaidrs, ka cilvēku interesē konkrēta problēma, nevis kaut kādā necenzētā veidā paust savu viedokli par pastāvošo iekārtu," sacīja RD pārstāvis Vidauskis.

Tikpat aktīvi Latvijas iedzīvotāji savas problēmas uztic arī prezidenta kancelejai. Valsts prezidenta kancelejas preses sekretāre Līga Krapāne LTV raidījumam "4.studija" sacīja, pagājušajā gadā ir bijuši 6013 šādi gadījumi, no kuriem ap 1000 bijuši dažādi valsts amatpersonu apsveikumi valsts svētkos no valsts personām, no privātpersonām, kā arī dažādi ielūgumi.

Lai arī daudzi savas problēmas uztic tieši prezidentam Andrim Bērziņam, saņemt atbildi ar viņa parakstu neizdosies, to paraksta padomnieki. Tomēr tas nebūt nenozīmējot, ka prezidents ar jautājumu nav iepazinies.

"Ja ir nepieciešams, ļoti bieži tiek pārrunāts ar prezidentu. Bieži vien atbildi var sniegt, neiesaistot prezidentu, sasaistot ar kādu citu valsts institūciju, kura var palīdzēt," sacīja Valsts prezidenta kancelejas preses sekretāre Krapāne.

Arī prezidenta kancelejai ir savs "Facebook" un "Twitter" konts, tie gan vairāk tiek izmantoti, lai informētu sabiedrību. Tikmēr citas valsts amatpersonas un politiķi sociālos tīklos saskatījuši lielisku iespēju bezmaksas reklāmai, kas tomēr neesot īsti korekti.

"Tas jautājums ir ļoti būtisks, ka cilvēks šodien, izmantojot sociālos tīklus, grib sevi popularizēt, grib sevi reklamēt. Tā, protams, ir liela iespēja, tajā pašā laikā no viņa ir jāprasa arī sociālā atbildība," uzskata Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesore Skaidrīte Lasmane.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt