1. Tehnoloģiju pasākums “TechChill” gaidāms maijā
#DigitālāsBrokastis
"Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" raidījums "Digitālās Brokastis" - Tava iknedēļas tehnoloģiju ziņu deva. Tehnoloģijas, digitālā kultūra un trendi, gadžeti un to apskati, kā arī sociālo tīklu jaunumi. Tiešraidē "Digitālās Brokastis" dzirdamas "Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" ēterā katru piektdienas rītu 10.05.
Podkāsta formātā raidījums klausāms visās lielākajās straumēšanas platformās:
Baltijas reģiona vadošais tehnoloģiju un jaunuzņēmumu nozares pasākums “TechChill” norisināsies jau desmito reizi – šogad no 7.–21. maijam. Pasākums notiks digitālā formātā. “TechChill 2021” centrālās tēmas būs ilgtspējīgas inovācijas, profesionālās izaugsmes veicināšana, digitālā transformācija, kā arī Baltijas valstu loma globālās tehnoloģiju nozares attīstībā.
Lai arī pasākums notiks digitālā formātā, tā saturs paliks nemainīgs. Tajā jau tradicionāli paredzēta vieta nozares ekspertu prezentācijām un paneļdiskusijām, kā arī jaunuzņēmēju un investoru tīklošanās aktivitātēm, sacensībām “Fifty Founders Battle”, pieredzes apmaiņas stāstiem un diskusijām, meistarklasēm, hakatoniem un dažādiem citiem tiešsaistes satelītpasākumiem, kas pirmo reizi būs pieejami dalībniekiem no jebkuras vietas pasaulē.
2. Cert.lv brīdina par mājsaimniecības viedierīču vājo aizsardzību
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija jeb cert.lv vērš sabiedrības uzmanību uz mājsaimniecībā esošo viedo ierīču drošību. Tās redzeslokā ir vairāk nekā 1000 individuālās apkures iekārtas ar pieslēgumu internetam, kuru drošības līmenis ir ļoti zems. Arvien vairāk dažādu mājsaimniecības ierīču kļūst modernākas un tiek pievienotas internetam, tādējādi palielinās risks, ka virtuālajā vidē tās var tikt uzlauztas. Iespēja regulēt iekārtas darbību, piemēram, no sava viedtālruņa reizē rada risku, ka to pašu var izdarīt arī kāds ļaunprātīgs hakeris. Cert.lv kā lielāko drošības risku izceļ faktu, ka ierīces vai nu nemaz netiek aizsargātas ar paroli, vai arī ir atstāta noklusētā parole, kas ir viegli uzminama.
3. Pērn audzis mobilā interneta lietotāju skaits
Latvijā 2020. gadā cilvēki visās vecuma grupās daudz biežāk pārlūkojuši internetu no mobilajiem tālruņiem. Tikmēr datoru lietojums pieaudzis gados jaunāko un vecāko lietotāju kategorijās. Savukārt vidēji no visām ierīcēm mēnesī viens cilvēks internetu pārlūkojis 27 stundas, un martā šis rādītājs pieaudzis pat līdz 33 stundām. No 2008. gada pakāpeniski audzis interneta lietotāju skaits no datora vecuma grupā no 55 gadiem. Tā liecina starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma “Gemius” apkopotie dati par interneta izmantošanas tendencēm Latvijā 2020. gadā.
4. Video spēļu izdevējiem piemērots 7,8 miljonu eiro liels sods
Eiropas Komisija piespriedusi sodus video spēļu izdevējiem 7,8 miljonu eiro apmērā par spēļu ģeobloķēšanu Eiropas Savienības valstīs. Spēles “Valve”, “Capcom”, “Bandai Namco”, “ZeniMax”, “Koch Media” un “Focus Home” ir sodītas par dažādu datorspēļu ierobežošanu konkrētās lokācijās. Valstu vidū, kurās bloķētas vairāk nekā 100 spēles, ir arī Baltijas valstis, vēstīja techspot.com.
Pēc Margrētes Vestageres, Eiropas Komisijas viceprezidentes konkurences politikas jautājumos, teiktā, vairāk nekā 50% eiropiešu spēlē videospēles, un videospēļu industrija Eiropā ir vairāk nekā 17 miljardus eiro vērta. Vestagere piebilda, ka šāda prakse liedz Eiropas patērētājiem iespēju izmantot ES Digitālā vienotā tirgus priekšrocības un neļauj izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu ES valstīs.
5. Eiropas Parlaments pieprasa regulēt mākslīgā intelekta izmantošanu
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti prasa izveidot Eiropas Savienības mākslīgā intelekta tiesisko regulējumu, nosakot ētikas principus attiecībā uz tā izmantošanu militārajās un civilajās jomās, ziņoja labsoflatvia.com. Mākslīgais intelekts ir jāpakļauj cilvēku kontrolei, saglabājot iespēju labot tā pieņemtos lēmumus vai to atslēgt neparedzētas uzvedības gadījumā – teikts Eiropas Parlamenta 20. janvārī pieņemtajā ziņojumā.
Runājot par mākslīgā intelekta pielietojumu militārajā jomā, ziņojumā uzsvērts, ka cilvēkiem jāuzņemas tiesiskā atbildība par šo sistēmu izmantošanu. Deputāti arī atkārtoti aicinājuši izstrādāt šādu sistēmu izmantošanas stratēģiju, lai tostarp aizliegtu arī tā sauktos “robotus-slepkavas”.
Mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanai publiskā sektora pakalpojumos, īpaši veselības aprūpē un tieslietu sistēmā, nevajadzētu aizstāt cilvēku saskarsmi, liegt piekļuvi amatpersonai vai radīt diskrimināciju. Cilvēki vienmēr jāinformē, ja viņu lietā lēmumu ir pieņēmis mākslīgais intelekts, un jādod iespēja šo lēmumu apstrīdēt.
Deputāti aicinājuši aizliegt publiskā sektora iestādēm izmantot “ārkārtīgi uzbāzīgas sociālās novērtēšanas” lietotnes iedzīvotāju uzraudzībai un vērtēšanai. Tāpat EP pārstāvji pauž bažas par “deepfake” jeb dziļviltošanas tehnoloģijām, aicinot uzskatāmi marķēt šādus materiālus.
6. Uz čučumuižu ar viedo bērnu šūpuli “Cradlewise”
ASV tehnoloģiju jaunuzņēmums “Cradlewise” radījis viedā mazuļu šūpuļa prototipu, kas ar mākslīgā intelekta un iebūvētas monitorēšanas sistēmas starpniecību palīdz vecākiem iemidzināt savu atvasi. Gudrais šūpulis iemācās bērna gulēšanas paradumus un sajūt, kad bērns varētu iziet no miega cikla. Tajā brīdī šūpulis sāk automātiski maigi šūpoties, lai ieaijātu mazuli atpakaļ čučumuižā. Bērnam atkal iemiegot, šūpulis beidz kustību.
Viedajai gultiņai ir arī iemontēts skaļrunis dziesmu atspēlēšanai. Video novērošanas kamera palīdz viedtālrunī ātri apraudzīt bērnu. Pavadošā lietotne ļauj arī izpētīt bērna gulēšanas paradumus un saņemt paziņojumus viedtālrunī, ziņoja engadget.com.
7. Latviešu uzņēmums “Azeron” prezentēs jaunu klaviatūru
Latviešu datorspēļu klaviatūru ražotājs “Azeron” šī gada pirmajā ceturksnī plāno prezentēt jaunu un uzlabotu esošās “Azeron” tastatūras versiju, kas pielāgota atbilstoši lietotāju ieteikumiem. Jānis Kūlbārdis, SIA “Azeron” valdes loceklis, atklājis, ka vienlaikus uzņēmums strādā vēl pie četru produktu veidošanas, vēstīja labsoflatvia.com. “Azeron” klaviatūras izceļas ar plašo variāciju daudzveidību, pircējam piedāvājot sakombinēt detaļu krāsas, izmērus un citas nianses vairāk nekā 6000 variantos.
2020. gadā uzņēmuma apgrozījums bijis aptuveni divi miljoni eiro. Trīs ceturtdaļas no apgrozījuma veido eksports ārpus Eiropas Savienības. Uzņēmums piegādājis savu produkciju vairāk nekā 90 valstīs. Latviešu dibinātais uzņēmums darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ventspils biznesa inkubatorā.
8. “Virgin Orbit” pirmo reizi veiksmīgi nogādā kosmosā satelītus
Ričarda Brensona tehnoloģiju uzņēmums “Virgin Orbit” 17. janvārī pirmo reizi veiksmīgi sasniedza Zemes orbītu un tajā palaida satelītus, izmantojot speciāli pielāgotu “Boeing 747” lidaparātu un tam piestiprinātu satelītu palaišanas raķeti, vēstīja theverge.com. Atšķirībā no Elona Maska “SpaceX” šeit izmantota cita pieeja satelītu palaišanai, tos sākumā paceļot ar lidmašīnu līdz aptuveni 10 kilometru augstumam un tālāk palaižot ar raķeti, kas atdalās no lidmašīnas korpusa. Tādējādi nav nepieciešama liela raķete, kas veic sākotnējo pacelšanos no zemes.
Pirmā izmēģinājuma laikā kosmosā nogādāti reāli, strādājoši NASA satelīti. “Virgin Orbit” šādi cer iekarot daļu no nelielo satelītu palaišanas tirgus.
9. “Netflix” pārspēj 200 miljonu vispasaules abonentu robežu
Filmu un seriālu straumēšanas platformas “Netflix” abonentu skaitu visā pasaulē oficiāli pārsniedzis 200 miljonus, rakstīja techspot.com. Šis ir ievērojams sasniegums visā straumēšanas pakalpojumu nozarē un iezīmē Covid-19 radīto ietekmi uz dažādām industrijām. 2019. gada beigās “Netflix” bija aptuveni 167 miljoni abonentu, savukārt 2020. gadā platformai pievienojās jau ap 37 miljoni jaunu lietotāju. Platformai tas ir liels panākums, taču, pandēmijai beidzoties, tā varētu piedzīvot lietotāju skaita kritumu, jo atkal būs pieejami kinoteātri un citas reālās pasaules izklaides iespējas.
10. Īslaicīgi pārtrūkst “Signal” darbība; “Parler” sola atgriezties
Saziņas platforma “Signal” aizvadītajā nedēļā piedzīvoja ievērojamu 24 stundu darbības pārrāvumu – ziņoja theverge.com. Savukārt, kā vēstīja cnet.com, sociālais tīkls “Parler” ir izrādījis dzīvības pazīmes – atjaunota pagaidu paziņojuma lapa adresē parler.com.
Platforma “Signal” aizvadītajā piektdienā ziņoja par darbības traucējumiem, kuru rezultātā platforma nebija pieejama un pēc tās atjaunošanas lietotājiem čatos uzrādījās kļūdu paziņojumi.
Tikmēr sociālais tīkls “Parler” savā domēnā uzstādījis pagaidu paziņojuma lapu ar vēstījumu, ka platforma nav nozudusi no zemes virsas un plāno atgriezties, ko papildināja vairāki pārstāvju citāti par vārda brīvību un platformas atjaunošanu.
Jau vēstīts, ka salīdzinoši jaunais sociālais tīkls “Parler” pārtraucis darbību pēc tam, kad tas tika izņemts no “Apple” un “Google” lietotņu veikaliem un “Amazon” pārtrauca tā serveru darbību.
