Gumijas zābaki no zibens nepasargās – padomi, kā rīkoties negaisa laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Šonedēļ beidzot ir sagaidīts ilgi gaidītais karstums, kam sekos neizbēgamie pavadoņi – pērkona negaisi, kas pagaidām šajā vasarā novēroti reti. Zibens ir bīstams un, lai no tā izvairītos, nepalīdzēs mīts par gumijas zābakiem. Ja zibens spēj pārvarēt gaisu un iespert no mākoņa līdz zemei, tad, protams, pāris centimetru gumijas uz kājām tur neko nelīdzēs, LTV raidījumam "4. studija" pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis Juris Blūzmanis. Tāpat nevajag domāt, ka zibens vienmēr iespers augstākajā punktā.

Ja cilvēks dzird pērkonu, tas nozīmē, ka nesen ir bijis arī zibens. Latvijā ir relatīvi maz pērkona negaisu, pārsvarā tā ir vasara: jūlijs-augusts, visbiežāk tie ir Vidzemes augstienē, un tas ir saistīts ar reljefu, jo tur, kur ir pauguri un kalni, negaiss veidojas biežāk.

"Rīgā, kur vasaras laikā caurmērā ir 20 dienas ar negaisu, šogad ir bijušas sešas, no kurām viena bija janvārī, viena aprīlī un viena maijā, un jūlijā ir bijušas tikai trīs dienas ar negaisiem, nu tagad izskatās, ka augusts būs karstāks, tad droši vien negaisi būs biežāk," secina meteorologs Toms Bricis.

Negaisa veidošanās procesā būtiska loma ir gaisa temperatūrai un tās atšķirībai pie zemes un debesīs.

Negaiss veidojas, kad pie zemes sasilušais gaiss paceļas augstāk, tur notiek kondensēšanās, veidojas lieli gubu mākoņi.

Lai gan mēdz teikt, ka strāva neblandās kā teļš, ar zibeni nekad neko nevar zināt un prognozēt tā dabu ir praktiski neiespējami. "Nevajag domāt, ka zibens vienmēr iespers augstākajā punktā. No vienas puses, tas meklē tuvāko vietu, bet, no otras puses, tiek meklēts, kur ir spēcīgāks pretlādiņš. Un līdz ar to sākotnēji to nemaz nevar pateikt, kur notiks izlāde," zibens izlādes zinātnisko pusi skaidro valsts emeritētais zinātnieks un asociētais profesors Kārlis Timmermanis.

Viņš arī piemin gadījumu, kad Maskavas televīzijas tornī zibens iespēra nevis torņa augšā, bet gan 200 metrus zemāk: "Es to skaidroju, ka šeit ir bijis kāds avots, kas ģenerēja spēcīgu pretlādiņu."

Ja māja, kurā atrodas cilvēki, ir nodrošināta ar zibens aizsardzību, tad nekādam uztraukumam nav pamata. Pretējā gadījumā gan ir ieteicams ievērot drošības pasākumus. "Tuvojoties zibens laikam, pērkonam, aiztaisiet visus logus, izslēdziet ārā visas elektroierīces, pat atvienojiet datorus, visas pārējās ierīces, jo ir bijuši gadījumi, ka iesper blakus kaut kur elektrības stabā, un mājās sadeg visas elektroierīces, kas ir bijušas pievienotas, pat izslēgtas ārā," padomus sniedz VUGD pārstāvis Juris Blūzmanis.

Pēc zibens spēriena kādā objektā, elektromagnētiskais starojums var izpausties pat divu kilometru rādiusā, un tas nozīmē, ka visa šī teritorija ir potenciāli bīstama. "Ja pēkšņi zibens mūs ir pārsteidzis kaut kur uz lauka, tad nemēģiniet slēpties zem koka, nemēģiniet slēpties kaut kādos lauka vidū esošos šķūņos, jo, ja zibens trāpīs, tad elektrība tālāk izplūst pa šo teritoriju. Vienīgais, ko tajā brīdī var darīt, ir nogulties - labāk vēlāk pagulēt mājās drusciņ ar iesnām, nekā ar elektrisko triecienu, ko saņem no zibens," pamāca glābējs Blūzmanis.

Salīdzinoši droši būs arī mežā, jo tur apkārt būs daudz koku, tātad arī risks krietni samazināsies. Tiesa, pie vientuļiem kokiem klāt gan nevajag iet.

"Atrasties pie kokiem nevar vēl viena iemesla dēļ – ne tikai, lai nedabūtu elektrisko triecienu, bet arī tad, kad zibens strāva trāpa kokam, tas uzvāra kokā esošo ūdeni un koksne sprāgst uz visām pusēm," skaidro VUGD pārstāvis Blūzmanis.

Lai gan ir dzirdēti dažādi veidi, kā sevi pasargāt no zibens spēriena, ļoti bieži tie robežojas ar māņticību vai zināšanu trūkumu. "Par to ir arī diezgan daudz mītu, kā izvairīties no zibens spēriena, piemēram, gumijas zābaki. Ja zibens spēj pārvarēt gaisu un iespert no mākoņa līdz zemei, tad, protams, pāris centimetri gumijas uz kājām tur neko nelīdzēs, tur vienkārši būs gumijas smaka," piebilst Blūzmanis.

Negaisa laikā jāatceras, ka bīstamas var būt arī pavisam ikdienišķas lietas. "Zibens laikā nemēģiniet staigāt ar lietussargu, bijuši pat gadījumi, kad mobilajā telefonā, kā mazā strāvas avotā, iesper zibens, jo ierīci ar elektrisko lauku tas saprot kā tiešo savienojumu," piebilst glābējs. Izslēgta telefona gadījumā, visticamāk zibens atrastu citu elektrisko pretlīderi un netrāpītu cilvēkam.  

20% gadījumu, ja cilvēkam iespēris zibens, iznākums būs letāls. Ja zibens iespers automašīnā, tad, visticamāk, tās korpuss cilvēku pasargās un sliktākajā gadījumā nobruks vien mašīnas elektronika. Riteņbraucējiem gan jābūt piesardzīgākiem. "Velosipēds ir metālisks priekšmets, kas ir diezgan augstu virs zemes virsmas un riepu attālums ir neliels. Zibens kā elektrība sapratīs, ka šis attālums ir neliels un mēģinās trāpīt velosipēdam, lai savienotos ar zemi. Negaisa laikā, protams, metam nost velosipēdu, guļam gar zemi vai skrienam mežā, vai arī kādā lielākā ēkā," padomus turpina sniegt glābējs Juris Blūzmanis.

Visdrošāk būs, ja pērkona negaisa laikā cilvēks atradīsies telpās, taču, ja tas nav iespējams, nevajag skriet lieliem soļiem, ar metāliskiem priekšmetiem rokās, un nevajag apķert katru lielo koku.

Ja negaisa laikā cilvēks atrodas pļavā, tad labāk nevis lieliem soļiem bēgt, bet salikt kājas cieši kopā, tad elektrība cilvēkam nekaitēs. Savukārt, ja cilvēks atrodas uz ūdens, protams, labāk mēģināt turēties tālāk no ūdens.

Zibens var iespert arī ūdenī, jo ūdens ir pilnīgi līdzena virsma, un jebkurš paaugstinājums – cilvēks vai laiva piesaista zibeni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti