Lai izmērītu upes vai kādas citas ūdenstilpes gultni un reljefu, vairs nav nepieciešami lieli kuģi, kuru ekspluatācija ir ne tikai dārga, bet arī ir nepieciešama liela komanda, lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B. Lai mazinātu ietekmi uz vidi un piekļūtu vietām, kurām līdz šim nav piekļūts, vai arī to izdarītu daudz ātrāk, Rīgas brīvostas flote iegādājusies unikālu viedo palīgu – ūdens dronu.
“Mēs varam paplašināt mobilitāti, piemēram, novietojot dronu auto piekabē un nokļūstot citā ūdenstilpē, kurā nepieciešams veikt hidroloģiskos mērījumus.
Vai tā ir upe, kurai, piemēram, tradicionāli veidojas plūdi – nepieciešams saprast, kā veidojas gultne, sanesumi. Tāpat varam nomērīt kanālus un tilta balstus, kas līdz šim nav bijis pieejams, jo līdz šim hidroloģiskos mērījumus veica lieli kuģi,” stāstīja SIA “Rīgas brīvostas flote” valdes loceklis Kaspars Ozoliņš.
Lai hidrologu kuģis “Līva” sasniegtu, piemēram, Liepāju, ir nepieciešamas aptuveni 18 stundas. Ievietojot dronu automašīnas piekabē, šo attālumu iespējams veikt daudz ātrāk. Un tieši jaunās iespējas ir tās, kas padara šo ierīci ļoti unikālu ne tikai Latvijas mērogā, bet šī ir vienīgā šāda iekārta visā Baltijā.
Autonomā peldlīdzekļa vadība notiek, izmantojot datoru un īpašu konsoli. Iekārta aprīkota ar daudzstaru dziļuma mērīšanas sistēmu, kas savukārt nodrošina gultnes reljefa uzmērīšanu un, piemēram, Rīgas ostas akvatorijā kalpo satiksmes organizēšanai un attīstības plānošanai. Dronu izmanto Brīvostas flotes hidrologi, kuri pēcāk iegūtos datus analizē.
“Vienlaikus var ierakstīt 360 grādu visapkārt dronam – gan zem ūdens, gan virs ūdens. Šo datu pielietojums ir milzīgs, sākot ar hidrotehnisko būvju problēmu diagnosticēšanu un beidzot ar straumes ātruma virziena modelēšanu. Primāri izmantojam dziļuma mērīšanai Rīgas ostas akvatorijā – nodrošinām kuģošanas drošību, lai varētu nākt kārtīgi un lieli kuģi. Veidojam dziļuma mērījumu plānus un kartes,” sacīja SIA “Rīgas brīvostas flote” hidrologs Gatis Ceruss.
Hidrotehnisko būvju uzraudzībai tiek izmantots īpašs radars, kas izvietots uz peldlīdzekļa. Veicot dažādus mērījumus ar konkrētu laika nobīdi, datu mākoņos iespējams redzēt izmaiņas. Protams, līdzīgi kā aviācijā, tā arī kuģniecībā dronu izmantošana ir jaunums, un pašlaik notiek dažādi priekšdarbi, lai to sekmīgi iekļautu kopējā kuģu satiksmē. Pašlaik hidrologi vadās pēc principa, ka priekšroka ir lielākajam satiksmes dalībniekam.
