Pirms astoņiem tūkstošiem gadu jaunā akmens laikmeta ērā Gruzijas teritorijas dienvidaustrumos cilvēki plaši nodarbojās ar lauksaimniecību. Viens no produktiem, kas tajā laikā tika audzēts, bija vīnogas, no kurām darīts vīns.
Zinātnieki veikuši pētījumu, kas pierāda, ka Gruzija ir uzskatāma par vīna darīšanas dzimteni. Zemes paraugu ķīmiskā analīze pierādījusi, ka Gruzijas teritorijā audzētas vīnogas vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras.
Kā pierādījums vīna esamībai jaunajā akmens laikmetā ir pēdas, kas atrastas arheoloģisko izrakumu laikā divu Gruzijas kalnu pakājē. Toronto universitātes un Gruzijas Nacionālā muzeja veiktajā pētījumā teikts, ka arheoloģiskajos izrakumos iegūtie paraugi ir pietiekams pierādījums, lai atzītu Gruziju par vīna dzimteni.
“Atradām vairākus traukus, kas ir vairāk nekā astoņus tūkstošus gadus seni. Bija ļoti svarīgi iegūt šos pierādījumus, kā arī veikt analīzi, lai varētu droši apgalvot, ka mums ir tūkstošiem gadu sena vīna pēdas," teica Gruzijas Nacionālā muzeja direktors Dāvids Lordkipanidze.
Iegūtajos vīna paraugos izdevies atrast trīs organiskās skābes, kas raksturīgas vīnogām un grādīgajai dzirai. Zinātnieki pieļauj iespēju, ka senatnē Gruzijas teritorijā dzīvojošajiem cilvēkiem bijušas vairākas vīna darīšanas tehnikas.
Kaukāzs un Gruzija ir pasaules daļa, kas agrāk zināma kā Auglīgais pusmēness – teritorija, kas sevī ietvēra daļu Ēģiptes, Irākas, Kuveitas un Sīrijas Ziemeļaustrumus. Auglīgā pusmēness zemes tiek uzskatītas par “civilizācijas šūpuli”, kur radās modernās civilizācijas un agrikultūras.
Mūsdienās Gruzijā tiek audzētas vairāk nekā 500 vīnogu šķirnes. Agrāk uzskatīts, ka senākās vīna darītavas bijušas Zāgrosas kalnu grēdas apkārtnē mūsdienu Irānā.
