Muzeja kurators Alfrēds Sančess norādīja: "Jau toreiz tika izveidots sava veida kaps, kurā novietot ķermeni. Plēsēju atstātu zīmju trūkums uz mirstīgajām atliekām rāda, ka tas bija apbedījums."
Labi saglabājusies skeleta augšējā daļa tika atrasta 2010. gadā un radīja milzīgu zinātnieku interesi.
Senākais Ibērijas pussalā atrastais neandertālietis – 30–40 gadus vecs vīrietis – ļāva iegūt jaunu informāciju par mūsdienu cilvēku priekštečiem. Tika veikta rūpīga skeleta izpēte un atjaunošana, lai unikālo atradumu padarītu pieejamu plašākam interesentu lokam, bet muzejā izveidota īpaša vitrīna temperatūras un vibrāciju kontrolei.
Neandertāles cilvēks ir izmirusi cilvēku ģints suga, kas Eiropā dzīvoja no apmēram 130 līdz 28 tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras.
Kādreiz tika uzskatīts, ka tos no apdzīvotajām teritorijām izspieda mūsdienu cilvēks – homo sapiens. Tomēr pēdējos gados zinātnieki konstatējuši, ka abas sugas ilgi dzīvoja blakus, starp to pārstāvjiem bija personiski kontakti, un mūsdienu cilvēkos ir arī neandertāliešu gēni.