Zināmais nezināmajā

Dizaina risinājumi var palīdzēt mainīt sabiedrības uzvedību

Zināmais nezināmajā

Vēstures naratīvi var kļūt par propagandas ieroci

Zemes dzīļu pētījumi ģeoloģijā palīdz noskaidrot mūsu planētas pagātni un nākotni

Ģeoloģe: Himalaji reiz varētu sabrukt

Ģeologi, pētot iežus, mēģina rekonstruēt, kas to atrašanās vietā noticis pirms miljoniem gadu, kā arī cenšas paredzēt nākotnē gaidāmās izmaiņas. Viena no tādējādi paredzētajām izmaiņām ir, ka pēc simtiem miljonu gadu Himalaji, visdrīzāk, sabruks Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” sacīja ģeoloģe, Āhenes Universitātes pētniece un docētāja Liene Spruženiece.

Ģeoloģiskie procesi cieši saistīti ar zemes dzīlēs notiekošo

Iežus veido minerāli, un tie ir sava veida laika kapsula – pēc to izskata var pateikt, kas uz mūsu planētas noticis pirms daudziem gadiem, piemēram, nosakot, cik kilometru dziļumā iezis veidojies. Izmantojot ķīmiskas metodes, var noskaidrot, kādā temperatūrā iezis atradies, cik sens tas ir un citus faktorus, kuri palīdz saprast, kad, kā un kur tas veidojies, skaidroja ģeoloģe. To veidošanos regulē fizikālie procesi – tādi paši, kuri ietekmē visus notikumus Visumā.

Plātņu tektonika izskaidro gandrīz visus uz Zemes notiekošos ģeoloģiskos procesus, piemēram, vulkānu izvirdumus, kalnu veidošanos, zemestrīces, taču cilvēki to izsecināja tikai pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Plātņu deformācijas procesus ietekmē virkne faktoru, piemēram, planētas izmērs. Pastāv iespēja, ka uz lielām planētām plātņu kustība nenotiek, jo daļēji to ietekmē Zemes uzbūve un ātrums, kādā atdziest mūsu planētas garoza.

“Pastāv teorija, ka uz Zemes nemaz nebūtu radusies dzīvība, ja šeit nebūtu plātņu tektonikas.

Šī teorija balstās uz to, ka dzīvība savulaik radusies pie okeāniskajām vidusgrēdām, kur notika vulkānu izvirdumi. Šajās vietās bija silts ūdens un daudz elementu, kuri izdalījās no Zemes iekšienes,” stāstīja pētniece.

Himalaju vietā, iespējams, veidosies jauns okeāns

Liene Spruženiece raidījumā atklāja, ka liela nozīme ir zemes dzīlēs esošajiem šķīdumiem, jo tie regulē ķīmiskās reakcijas un veicina iežu deformāciju. Piemēram, Norvēģijā esošo seno Kaledonijas kalnu sakņu zonā ilgu laiku nekas nenotika, nebija ķīmiskās reakcijas, līdz ar to kalni tika nostumti dziļi zemē. Vienā brīdī tie saplaisāja, un starp plaisām sāka pārvietoties šķīdumi, kuri paātrināja reakcijas un pārveidoja iezi. Tas palika blīvāks, atdalījās no Zemes garozas un ieslīdēja mantijā.

“Uz mūsu planētas viss kaut kādā mērā ir savstarpēji saistīts. Ja vienā vietā veidojas kalni, otrā vietā atveras okeāns, bet trešajā vietā izveidojas jūras baseins, kurā nogulsnējas nogulumieži,” norādīja ģeoloģe.

Ar senu kalnu saistītie procesi ļauj paredzēt, kas nākotnē notiks ar jaunākiem kalniem.

Šobrīd Himalaju kalnos noris kontinentālo plātņu sadursme. Kaledonijas kalnu procesi ļauj prognozēt, ka pēc simtiem miljonu gadu Himalaji, visdrīzāk, sabruks paši zem sava svara, pakāpeniski izpletīsies, atkāpsies un kalnu vietā varbūt izveidosies jauns okeāns.

Savukārt Latvijas teritoriju klāj līdz 2 kilometrus bieza nogulumiežu kārta. Tas tādēļ, ka ilgu laiku šeit bija sekla jūra. Zemes garoza šajā vietā ir sena un stabila un nekas neliecina, ka pat pēc miljoniem gadu šeit varētu notikt kādas izmaiņas, piemēram, veidoties kalni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt