Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

RTU zinātnieki piedāvā risinājumus dzeramā ūdens attīrīšanai Dienvidamerikā

Zināmais nezināmajā

Mobilais ganāmpulks jau ceturto gadu rūpējas par dabiskajiem zālājiem

Ģeoinformātika - iespēja paskatīties uz Zemi no agrāk neiedomājamiem skatu punktiem

Ģeoinformātikas pieaugošā nozīme: Mērniecība, kartēšana un noziedznieku ķeršana

Kartēšanas un mērniecības metodes un iespējas pēdējās desmitgadēs mainījušās līdz nepazīšanai. Tagad plaši izmanto telefona lietotnes, kas brīdina par sastrēgumiem, pieejami satelītu attēli, kas informē par plūdiem vai plašiem savvaļas ugunsgrēkiem. Ģeoinformātikas nozīmi Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras vadītājs Aivars Markots un šīs fakultātes doktorants un Lauku atbalsta dienesta ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists Harijs Ijabs.

Neaptveramais datu apjoms

Datu apjoms, kas ir pieejams jebkuram cilvēkam, nu jau ir prātam neaptverams. Digitālās tehnoloģijas ļauj darbietilpīgo mērniecību un kartēšanu padarīt vienkāršāku. Palīgā nāk arī mazie bezpilota lidaparāti jeb droni, kas palīdz iegūt telpiskus datus.

“Ja agrāk iztēlojāmies kartogrāfu kā cilvēku, kurš staigā gar upēm, zīmē uz papīra un mēra visu, tad šobrīd "Ģeogrāfiskās informātikas aģentūra" izmanto mašīnmācīšanās algoritmus, kas uzņemtajā attēlā atrod vajadzīgās vietas, un karti zīmē dators. Cilvēks tikai pielabo, ja algoritmi kaut ko palaiž garām,” uzsvēra Ijabs. Tādējādi manuālais darbs mazinās un intelektuālais – pieaug.

Paši ģeogrāfiskās informācijas sistēmu speciālisti ir kļuvuši ļoti daudzpusīgi – viņiem jābūt ne vien ģeogrāfiem, bet jāstrādā komandā ar informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu vai arī pašiem jāapgūst digitālo rīku izmantošana.

Latvija jau pavisam drīz varēs apmācīt ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālistus. Profesionālā bakalaura programma “Ģeoinformātika” paredz gan dabas zinību, gan informātikas sadaļu, padziļināti apgūstot kartogrāfiju, tālizpēti un ģeogrāfiskās informācijas datu vākšanu, organizēšanu, apstrādi un izplatīšanu.

Skaidrojot, kurās nozarēs pēc šādiem speciālistiem ir vislielākais pieprasījums, Ijabs kā primārās nosauca mežsaimniecību un lauksaimniecību: “Lielākoties tas ir valsts sektors: "Latvijas Valsts meži", Lauku atbalsta dienests, Ģeotelpiskās informācijas aģentūra… Sāk parādīties arī jaunuzņēmumi jeb “startapi”, kas sevi jau pierādījuši starptautiskajā tirgū, piemēram, "ForestRadar.com". Tas monitorē mežus un informē saimnieku par to, kas noticis viņa meža gabalā.”

Protams, no malas ir grūti iedomāties, ko un kā šīs IT sistēmas palīdz novērtēt, izanalizēt un apjaust, vai cik plaši pielietojamas ir šīs tehnoloģijas ārpus tipiskām ar ģeogrāfiju un vides zinātni saistītām lietām.

Ģeoinformātika palīdz arī ārstiem

“Ikviens no mums var telefonā iegult bildi ar koordinātām, kur atrodamies, var fiksēt mobilo sakaru torni, nosakot, kur ir šis telefons. Latvijai ir pieredze, ka tiek fiksētas aptuvenas kāda noziedznieka atrašanās koordinātas. Ģeoinformātika ir visas navigācijas pamatā, tostarp gan automašīnā, gan telefonā. Ierīcēs digitālā karte ir iestrādāta, izmantojot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas. Un cilvēks varbūt nemaz nedomā, cik tas ir sarežģīti: izveidot karti, ievietot to šajās iekārtās un padarīt pieejamu. Pēc ceļa navigācijas principa veido arī kravu pārvietošanās monitoringu, piemēram, lai izsekotu kaut vai Covid-19 vakcīnu piegādes. Un meteoroloģija – vēl viena nozare, kur ģeoinformātika ir ļoti aktuāla,” skaidroja Markots.

Citu piemēru, lai parādītu ģeoinformātikas nozīmību, minēja Ijabs: “Kādā Āfrikas valstī ārsti, konstatēdami malārijas gadījumus, atzīmēja tos kartē. Vēlāk šos gadījumus var analizēt, balstoties uz informāciju par gaisa temperatūru vai vēja virzienu, mitrumu, gaisu utt. Tad var veidot prognozes un noteikt bīstamās zonas.”

Vizuālā domāšana cilvēkiem ir ļoti attīstīta, un kartes ir vislabākais veids, kā pasniegt informāciju. Tomēr māc bažas, vai tehnoloģiju laikmetā, kad notiek informācijas viltošana, var notikt arī manipulēšana ar kartogrāfijas datiem. Tāpēc te darbojas tas pats piesardzības paņēmiens – informācijas avotu pārbaude.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt