«Gaia» kartografējusi jau vairāk nekā miljardu Piena Ceļa zvaigžņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pateicoties kosmosa observatorijai "Gaia", mūsu galaktikā un konkrēti tās daļā, kas vērojama no Zemes un tiek saukta arī par Piena Ceļu, kartografēts jau vairāk nekā miljards zvaigžņu. 

Līdz ar to radīta līdz šim lielākā un precīzākā debesu karte. Tomēr tas arvien ir tikai piliens jūrā, jo kopumā galaktikā zvaigžņu ir vismaz simts reižu vairāk.

Karti izveidot ļāvuši divi "Gaia" teleskopi un miljarda pikseļu liela izšķirtspējas kamera, ar ko iespējams nomērīt cilvēka mata diametru no tūkstoš kilometru attāluma

“Tas paver pilnīgi jaunu zināšanu jomu astronomijā. Tas dod jums zināšanas no tādām pozīcijām, kādas nebija iespējamas līdz šim, tādu precizitātes līmeni un skaitļus, kas nebija iedomājami agrāk,” saka zinātnieks Flors van Ljūvens.

"Gaia" izdevies ne tikai noteikt Piena Ceļa zvaigžņu atrašanās vietu, bet, noskenējot katru zvaigzni vairākas reizes, arī to kustību. Par Piena Ceļu mēdz dēvēt no Zemes redzamo zvaigžņu kopojumus, kas atgādina gaišu joslu, un arī visu galaktiku daļa astronomu vēlas saukt par Piena Ceļa galaktiku. Citi to dēvē vienkārši par galaktiku.

“Pamata informācija, ko “Gaia” spēj sagādāt, stāsta mums, kur kaut kas atrodas un kā tas pārvietojas. No šīs informācijas mēs varam izveidot situāciju modeļus, kā un kad zvaigznes, kas līdzīgas mūsu pašu Saulei, veidojās, kā tās pēc tam izkliedējās Visuma telpā tālu prom no rašanās vietas. Piemēram, no kurienes nāk mūsu saule?   Mēs varam sākt atbildēt uz šādiem jautājumiem. Tālāk mēs varam to darīt jau lielākā mērogā visa Piena Ceļa mērogā,” skaidroja zinātnieks Gerijs Gilmors.

“Sākumā nebija nekāda Piena Ceļa, bija kaut kāds veselums, bet tagad  ir šī milzu galaktika un citas tādas pašas. No kurienes tās ir radušās, kā nokļuvušas šeit, kā tas izskatījās... Šie ir pamata jautājumi, uz ko “Gaia” vēl būs jāmeklē atbildes,” sacīja Gilmors.

Civilizācijas rakstītās vēstures laikā bija iegūti dati par apmēram 100 000 kosmisko objektu. “Gaia” drīzumā šos skaitli tūkstoškāršos.

Papildu dati tiks sagādāti arī par noslēpumaino tumšo matēriju, kuru tikai pēdējos gados ir izdevies fiksēt, bet informācija par tās izplatību un īpašībām arvien ir skopa. 

“Gaia", kas riņķo ap sauli 1,5 miljonus kilometru aiz Zemes orbītas, sāka vākt datus 2014.gada jūlijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti