Pētījumā "Brīvība internetā 2016" 65 valstis sadalītas trīs grupās atkarībā no brīvības internetā līmeņa - brīvas, daļēji brīvas un nebrīvas. Pētījuma autori situāciju šajās valstīs analizēja no 2014.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 31.maijam. Latvija un Lietuva pētījumā nav iekļautas.
Septītajā ikgadējā organizācijas veidotajā pētījumā secināts, ka 34 no 65 tajā aplūkotajām valstīm izpētes periodā bija negatīva brīvības internetā tendence, bet vislielākais pasliktinājums bijis Ugandā, Bangladešā, Kambodžā, Ekvadorā un Lībijā.
Savukārt 14 valstīs reģistrēti uzlabojumi brīvībā internetā, lai gan lielākajā daļā gadījumu uzlabojumi bijuši visai pieticīgi. Piemēram, Zambijā interneta lietotājiem bija mazāk ierobežojumu interneta satura izmantojumā nekā dažos iepriekšējos gados, kad vismaz divas varu kritizējošas ziņu vietnes tika bloķētas. Savukārt ASV neliels uzlabojums interneta brīvībā vērojams, jo spēkā stājās ierobežojumi plašajai telekomunikāciju metadatu apkopošanas programmai un noteikti vairāki citi privātumu aizsargājoši pasākumi.
Brīvo valstu grupā iekļautas 17 pasaules valstis un to līderes ir Igaunija un Islande, kas saņēmušas vienādu novērtējumu, kam seko Kanāda, ASV, Vācija, Austrālija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Gruzija, Itālija, Dienvidāfrikas Republika, Filipīnas, Argentīna, Ungārija, Kenija un Armēnija.
Daļēji brīvo valstu grupā ir 28 valstis: Brazīlija, Kolumbija, Nigērija, Kirgizstāna, Dienvidkoreja, Meksika, Tunisija, Ukraina, Zambija, Angola, Ekvadora, Indija, Malavi, Singapūra, Uganda, Indonēzija, Maroka, Šrilanka, Libāna, Malaizija, Jordānija, Ruanda, Kambodža, Bangladeša, Zimbabve, Azerbaidžāna, Lībija un Venecuēla.
Nebrīvo valstu grupā ir 20 valstis: Turcija, Mjanma, Baltkrievija, Ēģipte, Kazahstāna, Sudāna, Krievija, Taizeme, Gambija, Apvienotie Arābu Emirāti, Pakistāna, Bahreina, Saūda Arābija, Vjetnama, Kuba, Uzbekistāna, Etiopija, Irāna, Sīrija un Ķīna.
Pētījumā valstis tika sarindotas piešķirot tām punktus trīs kategorijās: piekļuves internetam kavēšana, satura internetā ierobežošana un cilvēktiesību pārkāpumi internetā. 0 punkti nozīmē, ka valsts ir pilnībā brīva no konkrētās kategorijas ierobežojumiem, bet 100 punkti - ka tā ir pilnībā nebrīva. Brīvo valstu grupā ir 0-30 punkti, daļēji brīvo - 31-60 punkti, bet nebrīvo - 61-100 punkti.
Igaunijai un Islandei ir seši punkti, Kanādai - 16, ASV - 18, Ukrainai, Meksikai, Tunisijai un Zambijai - 38 punkti, Turcijai - 61 punkts, Baltkrievijai - 62, Krievijai un Sudānai- 64, bet Ķīnai - 88.
Ķīna īpašu kritiku izpelnījusies par vēršanos pret izteikšanās brīvību, īstenojot prezidenta Sji Dzjiņpina "informācijas drošības" politiku. Desmitiem tiesvedības par izteikumiem tiešsaistē ir noveduši pie aktīvistu pašcenzūras pieauguma. "Freedom House" norāda, ka jauni krimināllikuma grozījumi paredz septiņu gadu cietumsodu par baumu izplatīšanu sociālās saziņas vietnēs, kas nereti tiek izmantoti pret tiem, kas kritizē pie varas esošos, kā arī reliģisko minoritāšu pārstāvjiem ir piespriests cietumsods pat par vienkāršu reliģiska satura video skatīšanos mobilajās ierīcēs.
Pētījuma autori norāda, ka interneta brīvība pasaulē pasliktinājusies jau sesto gadu pēc kārtas, un valdības vairāk nekā jebkad vēršas pret sociālās saziņas vietnēm un saziņas lietotnēm, tādā veidā cenšoties apturēt straujo informācijas izplatīšanos, jo īpaši pret valdību vērstu protestu laikā.
Lai gan jau vairākus gadus valdības arvien vairāk cenšas cenzēt tādas sociālās saziņas platformas kā "Facebook" un "Twitter", pēdējā laikā arvien plašāka vēršanās notiek arī pret balss saziņas un ziņu sūtīšanas lietotnēm, piemēram, "WhatsApp" un "Telegram".
65 pētījumā aplūkotajās valstīs dzīvo 88% no pasaules interneta lietotājiem.
Organizāciju "Freedom House" 1941.gadā dibināja ASV pirmā lēdija Eleonora Rūzvelta, un tā lielākoties nodarbojas ar politisko tiesību un pilsoņu brīvības novērtēšanu pasaulē.
