Lidmašīna uzbūvēta aviācijas rūpnīcā Šanhajas pilsētā. Tā var uzņemt 158 pasažierus, un veikt vairāk nekā 5500 kilometru tālus lidojumus.
Pirmais testa lidojums ar "Comac C919" plānots 2016.gadā astoņus gadus pēc projekta uzsākšanas. ĶTR amatpersonas jaunā aviolainera izstrādi nodēvēja par nozīmīgāko pēdējo gadu notikumu aviācijas industrijā. Jaunā lidmašīna dos impulsu valsts ekonomikas attīstībai, kā arī nostiprinās Ķīnas pozīcijas šajā tautsaimniecības nozarē.
Divu dzinēju "C919" šaura korpusa lidmašīna izmēros ir līdzīga ar "Airbus 320" un "Boeing 737". Ar jauno lidmašīnu plānots nosegt populārākos biznesa un tūrisma maršrutus valstī un tuvējā reģionā.
Saskaņā ar "Boeing" prognozēm, tuvāko divu desmitgažu laikā Ķīna kļūs par otru lielāko aviosatiksmes tirgu aiz Amerikas Savienotajām Valstīm un tajā būs nepieciešamas vairāk nekā 6300 jaunas lidmašīnās, vēsta "CNN". Jau tagad saņemti pasūtījumi par 517 lidmašīnām galvenokārt no valstij piederošām Ķīnas pārvadātājuzņēmumiem, kā arī no vietējiem lidmašīnu līzinga kompānijām.
Kā galvenais kavēklis starptautiskai tirdzniecībai tiek nosaukts sertifikācijas trūkums no ASV Federālās aviācijas administrācijas. Ķīna cer "C919" izmantot kā atspēriena punktu, lai valstī izveidotu vērienīga mēroga aviācijas nozari, kas balstītos uz vairāk nekā 200 uzņēmumiem, 36 universitātēm un simtiem tūkstošu lielu darbaspēka iesaistīšanu.
20 gados uzņēmums "Comac" plāno pārdot 2000 lidmašīnas, ilgtermiņā cerot nopietni cīnīties ar abiem lielākajiem ražotājiem, iekļaujoties abreviatūrā ABC ("Airbus-Boeing-Comac").
Tomēr aviācijas eksperti nav tik pārliecināti par valsts mediju apgalvojumiem, ka produkts "Comac C919" ir "pilnīgs Ķīnas intelektuālais īpašums". Vairāki publicētie materiāli liecina, ka daudzas galvenās sastāvdaļas ir izgatavoti ārzemēs, ieskaitot dzinēju, kas tapis ASV-Francijas kopuzņēmumā "CFM International", kā arī barošanas sistēmu un citus tehnoloģiskos mezglus.
Tikmēr tiek atgādināts, ka Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina nesenā valsts vizītes laikā ASV, tika parakstīta vienošanos ar "Boeing" par 300 lidmašīnu iegādi 38 miljardu dolāru vērtībā. Oktobra beigās Vācijas kanclere Angela Merkele apmeklēja Pekinu un Ķīna paziņoja, ka tā varētu nopirkt 130 "Airbus" lidmašīnas 17 miljardu dolāru vērtībā.
Savukārt valsts prezidents Dzjiņpins ārzemju vizītēm turpinās izmantot īpaši konfigurēto "Boeing 747", kamēr nebūs tapis jauns Ķīnas "Air Force One".
