ĪSUMĀ:
- "Facebook" maina nosaukumu uz "Meta", lai attīstītu metaversa vidi.
- Metaverss apvienos virtuālās un paplašinātās realitātes tehnoloģijas un to pakalpojumus vienotā tiešsaistes pasaulē.
- “Meta” iztēlotajā virtuālajā pasaulē cilvēki mijiedarbosies avatāru jeb digitālo iemiesojumu veidā.
- "Facebook" vēlas mainīt savu tēlu, piesaistīt jauniešu auditoriju un pelnīt ar lietotāju datiem.
- Eksperti brīdina, ka par datu drošību un privātuma aizsardzību metaversā ir vēl daudz neatbildētu jautājumu.
- Nākotnes tehnoloģija draud izslēgt no sabiedriskās dzīves cilvēkus, kas dažādu iemeslu dēļ nevarēs to lietot.
“Metaverss” kļuva par modes vārdu pēc tam, kad “Facebook” nomainīja uzņēmuma nosaukumu uz “Meta”. Cilvēki visā pasaulē joprojām cenšas saprast, kas tad īsti ir “metaverss” un vai futūristiskā tehnoloģiju koncepcija būtu jāuztver nopietni.
Virtuāla pasaule, kurā reālais un virtuālais saplūst zinātniskās fantastikas cienīgās ainās – tā savu vīziju par “metaversu” demonstrēja “Facebook” līdzdibinātājs un izpilddirektors Marks Zakerbergs.
Jaunais nosaukums ir saīsinājums no “meta–universs” un atspoguļo tehnoloģiju kompānijas aizvien pieaugošās ambīcijas ārpus sociālajiem medijiem. Viens no tā galvenajiem mērķiem ir apvienot virtuālās un paplašinātās realitātes tehnoloģijas un to pakalpojumus vienotā tiešsaistes pasaulē.
Tomēr aizvien nerimst ekspertu brīdinājumi par “metaversa” negatīvo ietekmi gan uz lietotāju datu drošību un privātumu, gan sociāli ievainojamām sabiedrības grupām.
Dzīve paralēlā tiešsaistes realitātē
Ja mūsdienu līdzšinējā interneta pieredze ir divdimensionāla — tas nozīmē, ka ziņas, filmas un savus sociālo mediju profilus pārlūkojam, raugoties ekrānā no malas, tad “metaverss” eksistēs 3D. Tā ir kibertelpa, kas ir paralēla fiziskajai realitātei un mēs caur to “staigāsim”, izmantojot pievienotās austiņas vai brilles.
Paredzēts, ka “Meta” radītajā interneta nākotnē cilvēks spēs darīt gandrīz jebko: veidot kopienas, doties iepirkties, apmeklēt skolu, risināt darba jautājumus, pat karot.
“Meta” iztēlotajā virtuālajā pasaulē cilvēki mijiedarbosies avatāru jeb digitālo iemiesojumu veidā. Ar to palīdzību plašajā 3D tiešsaistes pasaulē mēs vairs nelūkosimies caur ekrāniem, bet paši kļūsim par tās iemītniekiem.
“Kad es iztēlojos metaversu, viena no lietām, par ko es domāju, ir video spēles,” stāsta ASV Medijpratības centra (Center for Media Literacy) prezidente un izpilddirektore Tesa Džolsa.
“Es domāju par to, cik tās mūsdienās ir visaptverošas un spējīgas. Uzskatu, ka no video spēlēm var daudz ko mācīties un ka tās daļēji ir sagatavojušas sabiedrību idejai par metaversu.” Ar video spēlēm aizraujoties tik daudziem cilvēkiem, ap tām veidojas veselas kopienas, un tas var palīdzēt saprast, kāds varētu būt metaverss. “Tā būs cita sabiedrības, cita cilvēku kopienu forma un līdz ar to arī cits, paralēls veids, kā dzīvot šajā pasaulē,” spriež Džolsa.
Internets nākamajai paaudzei
“Facebook” nesen prezentētais metaverss iezīmē nākamo lielo platformu attīstības paaudzi, vērtē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors un eksperts globālajā komunikācijā un datu vadībā Visvaldis Valtenbergs. Eksperts norāda, ka “metaversā” sociālo tīklu potenciāls tiks kombinēts ar virtuālās realitātes, sensoru un mākslīgā intelekta tehnoloģijām.
“Šāda kombinācija ļaus vēl vairāk sapludināt virtuālās un reālās saskares telpas,” piebilst Valtenbergs. Viņš spriež, ka līdz ar “metaversa” izmēģinājumu tādas funkcijas kā, piemēram, atslēgas vārdu rakstīšana “Google” šķitīs novecojusi parādība.
“Kāpēc rakstīt, ja var vienkārši iedomāties un ar acs zīlītes kustību izvēlēties mākslīgā intelekta piemeklētos meklēšanas variantus? Statiskos lietotāju profilus nomainīs virtuālie dubultnieki, kuri spoguļos sejas vaibstus un kustības. Arī esošie saziņas kanāli – “Instagram”, “WhatsApp”, “Messenger” tiks integrēti metaversa ekosistēmā,” prognozē Valtenbergs.
Sociālo mediju un digitālās vides pētniece Līva Kalnača piebilst, ka, lai gan daudz kas no tehnoloģiju vizionāru solītā pagaidām ir vēl piecu vai pat desmit gadu tālā nākotnē, pie nelieliem elementiem no virtuālās un paplašinātās realitātes sabiedrība tiek radināta jau šodien.
“Mums ir gan virtuālās realitātes brilles, gan dažādi pasākumi, ko it sevišķi pandēmijas laikā varēja pieredzēt virtuālajā realitātē – izstaigāt izstādes, izbraukāties ar karuseļiem,” atgādina Kalnača. “Tāpat spēle “Pokemon Go” – cik ļoti cilvēkiem patika tā ideja, ka jūs dzīvē redzat vienu, bet caur telefona ekrānu redzat otru!”
Viens uzņēmums, neskaitāmi jautājumi
Vienlaikus medijpratības eksperte Džolsa uzsver, ka līdz ar revolucionārajām tehnoloģiskajām pārmaiņām veidojas arī citi būtiski aspekti, kas jāsaista ar pagaidām hipotētisko pasauli.
“Tie ir jautājumi, kas galvenokārt ir par kontroli. Demokrātiskā sabiedrībā, es domāju, mums ir jāvaicā: kam pieder “metaverss”? Kas no tā gūst labumu? Kādas ir manas personiskās īpašuma tiesības? Vai man piederēs mani dati, un vai man būs tiesības uz maniem datiem?” uzsver Džolsa.
Viņa atgādina, ka arī šobrīd cilvēku dati tiek monetizēti (pārvērsti naudā). “Taču mēs nesaņemam atlīdzību par mūsu personīgā īpašuma izmantošanu, izņemot iespēju izmantot pakalpojumu, kas gūst milzīgu peļņu no mūsu datu kolektīvās izmantošanas.”
“Citi svarīgi jautājumi, par kuriem mums ir jādomā,” norāda eksperte, “ir saistīti ar to, kurš un kas šajā pasaulē būs iekļauts. Ko šī pasaule reprezentē? Kā lai mēs šajā pasaulē reprezentējam sevi? Vai šī pasaule būs mums veselīga, vai tajā varēsim justies cienīti kā indivīdi? Kuras reālās pasaules daļas mēs šajā metaversā iekļausim?”
“Tā cilvēku daļa, kas ir ar izpratni par šiem procesiem, ir ļoti niecīga,” piebilst digitālās pratības pētniece un Tamperes Universitātes lektore Guna Spurava.
“Līdz ar to faktiski šī uzņēmuma rokās ir tādi instrumenti, uz kuru pielietošanu un uz kuru pielietošanas sekām sabiedrība nav spējīga adekvāti reaģēt, jo mēs neizprotam, kas notiek.” Pētniece stāsta, ka arī agrāk tehnoloģiju pārzinātāji ir ienākuši informācijas un mediju vidē ar jaunām platformām, lietotājiem neapzinoties šo platformu lietojuma patieso nozīmi un sekas.
Izeja no ieilgušās sabiedrisko attiecību krīzes
“Facebook” zīmola maiņu vairāki starptautiskie un vietējie eksperti uzskata arī par uzņēmuma jaunāko mēģinājumu kontrolēt korporatīvo krīzi, kurā tas jau labu laiku atrodas. Galvenie pret tehnoloģiju gigantu publiski vērstie pārmetumi saistās gan ar minētajiem personas datu privātuma pārkāpumiem, gan galēji labēja ekstrēmisma veicināšanu sabiedrībā.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes sociālantropoloģe Ieva Puzo spriež, ka nosaukuma maiņa šajā gadījumā iezīmē uzņēmuma centienus izkļūt no ieilgušas sabiedrisko attiecību krīzes, distancējoties no problēmām, ko tas rada vai veicina reālajā pasaulē.
“Tas ir “Facebook” mēģinājums glābt savu tēlu, novēršot uzmanību no dažādiem šī uzņēmuma darbības aspektiem, kas tiek publiski kritizēti. Piemēram, no tā, kā tiek vākti lietotāju dati un kas ar šiem datiem tiek darīts. Par to, kā nacionālajā vai reģionālajā kontekstā tiek maksāti vai netiek maksāti nodokļi vai kā cilvēki tiek nodarbināti šajos uzņēmumos un tamlīdzīgi,” vērtē Puzo.
“Šajā kontekstā jāpiemin arī pēdējais gadījums ar trauksmes cēlājiem no “Facebook” bijušo darbinieku vides par to, kā kompānija peļņas gūšanu vērtē augstāk par sakarīgu pārvaldību,” norāda sociālantropoloģe.
Bagāža ar datu ļaunprātīgu izmantošanu
“Meta” jau gadiem ilgi cīnās ar datu drošības problēmām. Globālā mērogā kompānijas situācija mainījās, kad 2018. gadā plašumā vērsās skandāls saistībā ar uzņēmumu “Cambridge Analytica”, kuru bija nolīgusi Donalda Trampa prezidenta vēlēšanu kampaņa. “Meta” tolaik pārkāpa datu aizsardzības likumus, nespējot nodrošināt lietotāju personiskās informācijas drošību un ļaujot “Cambridge Analytica” bez lietotāju piekrišanas iegūt datus no gandrīz 87 miljoniem cilvēkiem visā pasaulē.
Tagad jau likvidētā firma šo informāciju izmantoja, lai ietekmētu ne vien ASV, bet arī vairāku citu valstu vēlēšanu rezultātus. Tikmēr vēl šī gada oktobrī bijusī “Meta” darbiniece Frānsisa Haugena kļuva par tā dēvēto trauksmes cēlāju, sniedzot liecību ASV Senāta Tirdzniecības apakškomitejā.
Viņa apgalvoja, ka “Meta” sistēmas pastiprina tiešsaistes naidu un ekstrēmismu un nespēj aizsargāt jaunos lietotājus no tiem kaitīga satura. Savukārt pats uzņēmums, pēc viņas teiktā, melo sabiedrībai par naida un vardarbības novēršanu, lai palielinātu lietotāju iesaisti un tādējādi — peļņu.
Visa pamatā joprojām ir bizness
“Metaverss neatkāpsies no datu kapitālisma pamatprincipa – monetizēšanas, kas ietver tirgošanos ar lietotāju datiem. Par savām aktivitātēm tiešsaistē lietotājs atlīdzību nesaņem, bet gan tiek aplaimots ar personalizētiem reklāmas piedāvājumiem. Ar metaversu riskēsim pilnībā pārdot savu virtuālo realitātes pieredzi ārējiem pakalpojumu sniedzējiem un ar laiku arī valsts institūcijām,” brīdina Valtenbergs.
“Kompānijas mērķis, neraugoties uz visiem viņu skaļajiem paziņojumiem, ir bizness,” piekrīt sociālantropologs, Latvijas Universitātes antropoloģijas pasniedzējs Artūrs Pokšāns. “Mērķis ir cilvēku iespējami ilgi noturēt iekšā šajā tīklā un tādējādi iegūt pēc iespējas vairāk datu par šo cilvēku un pārdot viņam iespējami daudz lietu. Tādējādi, runājot par to, vai “Facebook” būs tie, kas nodrošinās nākamo līmeni tiešsaistes komunikācijā, kur varbūt mēs varēsim saost, kā otrs cilvēks šobrīd jūtas – nešķiet, ka “Facebook” pats būs tajā ieinteresēts, ja vien viņi nevarēs atrast veidu, kā ar to varētu nopelnīt,” piebilst sociālantropologs.
Tāpat pētnieks “Meta” uzņemto kursu vērtē arī kā uzņēmuma mēģinājumu sasniegt jaunāku auditoriju.
““Facebook” jau ilgstoši zaudē gados jaunāku patērētāju interesi. Jaunākai auditorijai mīlestība pret “Facebook” ir daudz mazāk izteikta nekā cilvēkiem, kam šobrīd jau ir virs 20 un uz augšu,” norāda Pokšāns.
Viņš skaidro, ka viens veids, kā uzņēmums līdz šim ir mēģinājis piesaistīt jaunākus lietotājus, ir, izmantojot sev piederošo sociālo tīklu “Instagram”. “Tomēr iespēja cilvēkiem veidot savus tiešsaistes avatārus un izmanto tos, lai sarunātos, mūsdienās ir populārāka. Šis arī ir viens no veidiem, kā “Facebook” mēģinās piesaistīt jauniešus.”
Tiesības būt pilntiesīgam sabiedrības loceklim
ASV Medijpratības centra prezidente Tesa Džolsa gan atzīmē, ka tā vietā, lai veidotu iekļaujošāku sabiedrību dažādām tās grupām, jaunā tehnoloģija, visticamāk, radīs pretēju efektu.
“Iedomājieties, ka jūs gribat aizpildīt kādu valsts publisko pakalpojumu dokumentu un to iesniegt. Šādi dokumenti mūsdienās parasti ir pieejami internetā. Savukārt, ja jums nav pieejams internets vai jūs nezināt, kā pieslēgties internetam un atrast šo dokumentu, lejupielādēt šo dokumentu, aizpildīt to un ieskenēt, tad jūs savā ziņā esat bezspēcīgs. Jums vairs īsti nav iespēju piedalīties sabiedriskajos procesos un savas valdības struktūrās,” paskaidro Džolsa.
Eksperte vērtē, ka nespēja orientēties vai piekļūt internetam jau šobrīd daudziem atņem cilvēktiesības. “Cilvēki, kuri ir veci, kuri nezina, kā izmantot tehnoloģijas. Cilvēki, kas ir nabadzīgi, kuriem nav piekļuves tehnoloģijām. Ir diezgan daudz cilvēku, kuriem jau šobrīd ir atņemtas tiesības, jo viņi nevar piedalīties tiešsaistes pasaulē,” uzsver ASV Medijpratības centra prezidente.
Kam piederēs vara “metaversā”
Džolsa, kura aktīvi piedalās medijpratības jomas attīstībā starptautiskā mērogā, pieļauj, ka par metaversa lietotājiem ar laiku varētu kļūt vairāki miljardi cilvēku. Savukārt miljoni vai pat miljardi dažādu apstākļu dēļ to nespētu. “Šeit atkal jāvaicā – ko tas nozīmē izglītības sistēmai? Ko tas nozīmē biznesa darījumiem un spējai nodrošināt iztiku savai ģimenei? Ko nozīmē būt pilntiesīgam savas valsts pilsonim?”
Pasaulē ir maz kompāniju, kas tik ļoti vēlas mainīt savu publisko tēlu, kā šobrīd to gribētu “Facebook” jeb “Meta”. “Vienlaikus pagaidām ir daudz un dažādu neskaidru ideju un jautājumu par to, kāds metaverss varētu būt,” secina Džolsa. “Tomēr demokrātijā vara pieder sabiedrībai, un es domāju, ka svarīgākais no šiem jautājumiem ir – kam piederēs vara metaversā?”
