Sadaļas Sadaļas

Euranet Plus

Ekonomiste Alisija Garsija-Herrero par ES un Ķīnas attiecībām, Pekinas nodomiem

Euranet Plus

Bulgārijas ekonomiskie radītāji atbilst iestājai eirozonā

ES superdatora attīstībā vēlas ieguldīt 1 miljardu eiro

ES superdatoru attīstīšanā grib «iedzīt» Ķīnu un ASV; iniciatīvai kritiķu netrūkst

Eiropas Savienība (ES) turpmākajos gados rosina ieguldīt vienu miljardu eiro superdatoru attīstībā. Šobrīd Eiropa atpaliek šo tehnoloģiju jomā. Tādēļ uzņēmumi un zinātnieki ir spiesti apstrādāt liela apjoma datus citos pasaules reģionos – galvenokārt Amerikā un Ķīnā. Briselē cer, ka ar šiem līdzekļiem pietiks, lai uzlabotu Eiropas pozīcijas. Tomēr kritiķi saka, ka ar vienu projektu ir krietni par maz, lai panāktu pašreizējos pasaules līderus.

Nav noslēpums, ka Eiropa daudzās jauno tehnoloģiju jomās atpaliek no Amerikas un pēdējā laikā arī no Ķīnas. Superdatori nav izņēmums.

Jaudīgākais Eiropas dators atrodas Itālijā, bet tas ieņem tikai 14. vietu pasaulē. Tādēļ Eiropas Komisija piedāvā šo situāciju mainīt, ieguldot kopā ar vairākām dalībvalstīm tuvākajos gados vienu miljardu eiro kopuzņēmumā “EuroHPC”.

Šo ieceri žurnālistiem prezentēja digitālo lietu komisāre Marija Gabriela. “Skaitļošanas infrastruktūra ir stratēģiski nozīmīga gan pētniecībā, gan mūsu industriju konkurētspējas veicināšanā digitālajā jomā,” norāda Gabriela. “No mūsu atbalsta šim projektam iegūs iedzīvotāji un sabiedrība. Superdatori ir būtiski, lai mēs spētu saprast sarežģītos izaicinājumus, ar kuriem sastopas sabiedrība. Tie paver ceļu uz jauniem zinātniskiem atklājumiem un industriāliem projektiem, piemēram uz jaunu zāļu un kosmētikas produktu ražošanu,” saka komisāre.

Superdatori tiek izmantoti, lai apstrādātu liela apjoma datus. Tā kā pieejamās informācijas pasaulē kļūst arvien vairāk, pieaug arī šo tehnoloģiju nozīme.

Superdatori tiek pielietoti ļoti dažādās pētniecības un ražošanas jomās - no veselības aprūpes un atjaunojamās enerģijas līdz automašīnām un kiberdrošībai.

Tā kā Eiropā šobrīd nav pietiekami daudz jaudīgu superdatoru, uzņēmumi un zinātnieki ir spiesti izmantot šīs tehnoloģijas citos pasaules reģionos. Bet tas rada sensitīvo datu vai komercnoslēpumu noplūdes riskus.

Tādēļ komisāre Gabriela cer, ka ar šo projektu Eiropa kļūs neatkarīgāka. “Mēs gribam apvienot valstu, zinātnieku un industrijas intereses ap vienu projektu. Pirmkārt, tā mērķis ir finansēt konkurētspējīgu Eiropas skaitļošanas tehnoloģiju attīstību. Otrkārt, mēs gribam radīt arī vienu no labākajām pasaulē pieejas infrastruktūrām,” saka Gabriela.

Tomēr kritiķi šaubās vai tas patiešām spēs radīt gaidīto tehnoloģisko apvērsumu.

Izdevums "Politico" norāda, līdzīga iniciatīva tika prezentēta jau 2012. gadā. Tomēr Eiropas Komisija līdz šim spēja iztērēt vien 330 miljonus eiro no toreiz atvēlētā miljarda. Tagad vienkārši tiek piedāvāts ieguldīt atlikušo summu. Tikai šoreiz tas notiks sadarbībā ar dalībvalstīm un uz jauniem nosacījumiem. Tieši tam arī vajadzētu radīt atšķirīgu rezultātu, uzsver ES zinātnes un pētniecības komisārs Karlušs Muedušs.

“Neviena valsts, neviena universitāte, neviens uzņēmums vienatnē nespēj paveikt to, ko mēs šobrīd darām. Es to gribētu nedaudz salīdzināt ar 2000. gadu, kad dažādas valstis runāja par antibakteriālo rezistenci, bet neviens nedarīja neko kopā.,” norāda Muedušs. “Antibakteriālā rezistence kļuva par arvien nopietnāku problēmu, jo neviens nevarēja salikt kopā visas risinājuma daļas. Toreiz mēs to spējām paveikt. Un arī šoreiz superdatoru jomā Eiropas Komisija dara to pašu,” saka komisārs.

Nav arī skaidrs, vai ar solīto miljardu eiro tiešām pietiks. No Eiropas fondiem projektam tiks piešķirti aptuveni 480 miljoni eiro. Tikpat daudz ir nepieciešams ieguldīt arī tām valstīm, kas piedalās šajā projektā. Savu artavu ienesīs arī privātie klienti, kuri izmantos Eiropas superdatorus. Nav arī zināms, vai finansējums šim projektam būs pieejams pēc 2020. gada, kad beigsies pašreizējais Eiropas budžets.

Tomēr komisija uzsver, ka ir vērts mēģināt, jo tehnoloģiju attīstība notiek ļoti strauji. Neko nedarot, Eiropa kļūs arvien atkarīgāka no citiem pasaules spēlētājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt