Interaktīvā televīzija, filmas un „Youtube” video mobilajā telefonā, sēžot laukos upes krastā - šāda iespēja varētu iet pie sirds viedtālruņu vai planšetu lietotājam, tomēr pašlaik datu pārraides ātrums daudzviet to neatļauj. Citādi būtu, ja Latvijā būtu pilnā mērā pieejams 4G jeb ceturtās paaudzes mobilais internets, tostarp arī 800MHz radiofrekvenču joslā.
To EK gribēja redzēt darbojamies visā ES jau no šā gada sākuma, taču puse dalībvalstu to nav spējušas izdarīt un lūgušas termiņa pagarinājumu, to vidū arī Latvija. „Pašlaik Dienvidkorejā ir vairāk ceturtās paaudzes interneta lietotāju nekā visā Eiropas Savienībā. Tas liecina, ka 4G interneta tīkls pie mums nestrādā, kā vajadzētu. Mūsdienās daudzi ļaudis ir pārņemti ar saviem viedelefoniem un mobilo datu izmantošanu, un aptaujās vairāk cilvēku dod priekšroku viedtelefonam un internetam nekā seksam. Tas parāda, ka šis ir nopietns jautājums. Diemžēl mobilo sakaru tīkli netiek galā ar augošo datu apjomu, tāpēc ir jāmaina veids, kā valstīs tiek piešķirts radiofrekvenču spektrs,” tā EK dedzīgo vēlmi atvērt 800MHz joslas skaidro eirokomisāres Nēli Krusas runasvīrs Maikls Hīts.
EK argumentē, ka kavēšanās ar frekvenču spektra atbrīvošanu „iedragā Eiropas ekonomiku un sarūgtina iedzīvotājus”. Tomēr šonedēļ EK negribīgi ļāva deviņām valstīm pārcelt termiņu, līdz kuram atbrīvot 800MHz joslu bezvadu platjoslas sakariem. Latvijai gan vēl būs jāgaida papildu novērtējums. Satiksmes ministrijā skaidro, ka Latvija atrodas īpašā situācijā, jo kaimiņos ir Krievija un Baltkrievija, kur 800MHz joslā joprojām raida TV kanālus, ko var redzēt arī Latvijā.
„Lai izpildītu šādu prasību, Latvijai faktiski būtu jāierobežo savu pilsoņu iespēju skatīties noteikta apjoma ciparu TV kanālus. Tāpēc arī šobrīd Satiksmes ministrija argumentēti pamato, kāpēc šāda atkāpe ir vajadzīga,” norāda Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis.
Beļskis uzsver - Latvija jau sen brīdinājusi EK, ka pierobežā redzamo kaimiņvalstu TV kanālu dēļ 800MHz joslu mobilajiem sakariem varēs izmantot vien no 2015.gada vidus, kā to paredz starptautiska vienošanās. Tomēr skaidrošanās ar Briseli joprojām turpinās. „Protams, Eiropas Komisijas ambīcijas pozicionēt Eiropu kā vadošo IKT jomā ir apsveicamas, bet viņiem ir jārespektē arī dalībvalstu īpašās situācijas. Ja mēs šeit iekšēji esam vienojušies par šādu attīstības modeli, tad kāpēc viņiem būtu jāuzspiež tas, ko ne nozare, ne politiski, ne administratīvi neviens negrib darīt?” atzīmē Beļskis.
Ministrijas pārstāvis atgādina, ka 4G pakalpojumus Latvijā jau pašlaik var attīstīt citās frekvencēs, kam gan ir mazāks pārklājums, tāpēc tās galvenokārt izmantojamas pilsētās. Taču jaunās 4G tehnoloģijas nav lētas un pagaidām šos pakalpojumus Latvijā piedāvā tikai viens no trijiem operatoriem - LMT.
LMT prezidents Juris Binde piekrīt, ka kavēšanās ar 4G mobilā platjoslas spektra paplašināšanu Latvijā ir objektīva un EK šajā gadījumā nav ņēmusi vērā vēsturisko kontekstu. Šā gada beigās valsts rīkos 800MHz joslas izsoli, un LMT tam plāno pieteikties. Binde ir pārliecināts, ka no tā būs daudz ieguvumu: „Runa pamatā ir par saturu, un, ja infrastruktūra dod šādas iespējas, tad principā var būt gan dažādi multimediju pakalpojumi, gan televīzija, dažādas interaktīvās spēles un daudz kas cits. Iespējamais pakalpojumu klāsts ir gandrīz neierobežots.”
Līdz ar Latviju 800MHz joslu tik drīz nesola atbrīvot arī Bulgārija, Kipra, Malta, Grieķija, Rumānija, Slovēnija un Polija. Vēl virkne valstu to plāno izdarīt līdz šā gada beigām.
