Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Elektromobīļi - par un pret

Elektroauto - vilinoša izvēle arvien ar daudz nezināmajiem

Daudzviet pasaulē arvien populārāki kļūst elektroauto, taču kādas pārmaiņas ir gaidāmas pie mums Latvijā? Elektroauto ir plusi un mīnusi, tādēļ tiem ir gan aktīvi piekritēji, gan skeptiskāku viedokļu paudēji.

Šobrīd Latvijā ir reģistrēti 427 elektrotransportlīdzekļi. Lielākais elektroauto vilnis bija 2014.gadā, kad klimata pārmaiņu finanšu instrumenta izsludinātajā konkursā varēja iegādāties elektroauto ar krietnu līdzfinansējumu - līdz pat 85%. To varēja izmantot ārstniecības un izglītības iestādes, kultūras institūcijas, kā arī komersanti.

Rīgas Tehniskajai universitātei ir 12 elektroauto - gan studenti, gan profesori šīs mašīnas ir testējuši jau četrus gadus. 

RTU pētnieks Kristaps Vītols jau vairākus gadus braucis arī ar elektroauto. Viņš atzīst, ka mašīna var nobraukt salīdzinoši īsu distanci - nedaudz vairāk kā 100 kilometru vasarā. Ziemā distance ir vēl vismaz divreiz mazāka. No otras puses - distance īsa, bet varbūt mašīnu varētu uzlādēt? Tomēr arī šādas iespējas pašlaik valsts mērogā nav, jo uzlādes pat pašā Rīgā un vēl jo vairāk ārpus galvaspilsētas ir ļoti pieticīgas. Īpaši, ja uzsvars ir uz ātrākām lādēšanas stacijām, kas ļauj auto lādēt ātrāk nekā no standarta rozetes, kur mašīnai jāpavada deviņas stundas.

Kaut gan automašīnu var uzlādēt bez maksas un ātrajā režīmā nieka 30 minūtēs, šādas stacijas Rīgā ir vien dažas un Latvijā tikai 11.

Rīgas Tehniskajā universitātē elektroauto ir izmēģinājuši vairāk nekā 30 cilvēku un aptaujās secināts, ka auto ir ērts pilsētā, bet to iegādātos tikai kā otro mašīnu.

Viena no elektroauto priekšrocībām ir tā, ka droši var izmantot sabiedriskā transporta joslas. Tiesa, sastrēgumā no elektroauto nav jēgas, jo jāsēž tāpat kā visiem pārējiem. Tas, protams, ir akmens pašvaldības dārziņā, ka sabiedriskā transporta joslu ir tik maz, bet citur priekšrocība ir jūtama. Būtiski, ka nav jāmaksā arī par pašvaldības stāvvietu izmantošanu. 

Tomēr attālums, ko var veikt ar vienu uzlādi, uzlādes vietu skaits un auto cena ir iemesli, kādēļ tas nav tik ērts.

Pētnieks Vītols atzīst, ka elektroauto 25 tūkstošu eiro cena ir liela attiecīgajai klasei, ja neskaita elektrodaļu. "Ja es nevaru aizbraukt uz laukiem, es esmu no Valmieras man ir ģimene, divi bērni un tā mašīnas ietilpība arī ir uz robežas, lielākas mašīnas jau maksā dārgāk, tāpēc es tomēr esmu skeptisks šobrīd," viņš saka. "Man labāk patīk pārejas tehnoloģija - hibrīda variants, kas nodrošina mašīnai augstu efektivitāti, bet arī lielāku autonomiju."

Bet citiem pārvietoties ar elektroauto šķiet ļoti ērti un izdevīgi, kas nesagādā nekādas problēmas. Rolanda Šuksta uzņēmums ir iegādājies piecus elektroauto. Pirmie 100 tūkstoši vienai automašīnai ir nobraukti un Šuksts secina, ka tā ir fantastiska ekonomija. Pirmkārt, var ieekonomēt, gan uz stāvvietām, gan uz degvielu, gan ietaupās laiks.

Baterijas garantijas laiks ir astoņi gadi un pēc četru gadu auto lietošanas nobraukums ar vienu uzlādes reizi ir samazinājies tikai par dažiem procentiem,

bet braukt var teju par velti. Šuksts uzsver, ka par par nulli eiro var braukāt un uzlādēt mašīnu, cik lien, un tas ir svarīgākais fakts. Lādējot mājās, viens uzlādes cikls 100 kilometriem izmaksās vienu eiro ar mazu astīti, tas arī viss.

Eiropā ir aptuveni 350 miljoni automobiļu un aptuveni viens miljons elektroauto. Vairākās valstīs elektroauto izvēlas biežāk nekā ar benzīnu vai dīzeli darbināmus spēkratus, piemērs ir Norvēģija - iemesls elementārs, jo valsts elektroauto iegādi padara pēc iespējas piemērotāku, lai tādā veidā uzlabotu gaisa kvalitāti.

Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs stāsta, ka arvien vairāk Eiropas valstu - Francija, Anglija - ir noteikušas 2040.gadu kā robežu, pēc kuras viņi benzīna un dīzeļa automobiļus vairs nereģistrēs. Arī citas valstis savu grafiku ir noteikušas un Bergs uzskata, ka arī Latvijā tuvākajā laikā saasināsies diskusijas par atjaunojamajiem energoresursiem transporta degvielā.

Tas attiecas uz mērķiem samazināt CO2 izmešu daudzumu, jo jau pirms septiņiem gadiem Eiropas Savienībā bija plāns no 2030.gada lielajās pilsētās ir samazināt fosilas degvielas auto īpatsvaru uz pusi.

Viens no priekšnosacījumiem, lai attīstītu elektroauto izmantošanu, ir ērta uzlādes infrastruktūras izveidošana un beidzot ir labas ziņas.

Šīs vasaras vidū tiks uzstādītas 70 ātrās uzlādes stacijas. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Elektromobilitātes vadības un koordinācijas daļas priekšnieks Pauls Beinarovičs stāsta, ka ir sasniegta fināla stadija un uzstādīts mērķis 2018.gada vidū nodrošināt uzlādes staciju pieejamību elektromobiļu lietotājiem.

CSDD vēlējās uzlādes stacijas gribēts izvietot vidēji 30 kilometru distancē un attiecīgajā vietā lūkots, kur to varam nolikt. Dažviet tās ir degvielas uzpildes stacijas, citviet kafejnīcas, kaut kur pie veikaliem, pašvaldībām. Būšot arī iespēja lādēt elektroauto un vērot saulrietu jūras krastā.

Savukārt nākamo divu gadu laikā ir plānots uzstādīt vēl 80 ātrās uzlādes stacijas - kopā 150

un jāpiebilst, ka vienas stacijas izveidošana izmaksā aptuveni 50 tūkstošus eiro. Projektu realizē ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, un kopējās izmaksas pārsniedz astoņus miljonus eiro.

Kaut arī uzlādes staciju skaits būs krietni lielāks, tik salda dzīve kā līdz šim vairs nebūs. Uzlāde nebūs par velti, bet par maksu, vienīgi orientieris pašlaik ir, ka enerģijas izmaksām elektromobilim jābūt lētākām, vai vismaz vienlīdzīgām ar tradicionālās degvielas automobiļu degvielas izmaksām.

Dīvaini gan, ka uzlādes stacijas tiks atklātas vasaras vidū, bet mēs vēl joprojām nezinām, cik uzlāde maksās. Tas būšot zināms aptuveni pēc mēneša, kad cenu apstiprinās Ministru kabinetā. Piemēram, Nīderlandē auto uzlāde, lai nobrauktu 100 km maksā no 3 līdz 4 eiro. Igaunijā viena uzlādes reize maksā 3 eiro un līdzīgas cenas ir arī citviet Eiropā.

Ņemot vērā, ka elektroauto ir dārgāks par benzīna vai dīzeļa auto, izmaksām 100 kilometru veikšanai ir jābūt zemākām, lai tas būtu izdevīgi. Bet kā būs? Atliek vēl gaidīt.

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti