Parole e-pastam, parole datoram, parole telefonam, parole interneta veikalam, parole sociālajiem tīkliem. Un katra no šīm vietnēm aicina izveidot tikai šim resursam paredzētu paroli, kas nozīmē, ka lietotājam jāmēģina no galvas atcerēties pat desmit paroles, un tikai retais to spēj. Tāpēc bieži vien tiek izmantota viena unikāla parole, bet, diemžēl paroles mēdz arī noplūst un tās tiek tirgotas tā saucamajā tumšajā internetā.
"Ir gatavas datubāzes hakeriem pieejamas, kurās ir apkopots miljoniem paroļu, un viņi automātiski iet cauri mūsu web saitēm, un beidzot viena tiek uzminēta," skaidroja “Kaspersky” vadītājs Baltijā Andis Šteinmanis.
Tāpēc eksperti iesaka katrai interneta vietnei izvēlēties savu paroli.
Vienlaikus paroles nevajadzētu uzglabāt datorā, piemēram, "Word" dokumentā, sūtīt tās pa e-pastu, īsziņās, "Whatsapp" vai "Facebook" čatos.
"Ja mums katrā resursā ir sava parole un zinām, kura parole ir noklīdusi, tad mēs ejam uz Datu valsts inspekciju, sakām, ka šeit ir gadījums, lūdzu, tiesājaties ar viņiem, jo viņi nav izdarījuši pietiekami, lai saglabātu manu konfidenciālo informāciju. Te nu iestājas lielie sodi pret uzņēmumiem, korporācijām, kuri vienkārši nav spējuši saglabāt manu datubāzi, manu personīgo informāciju," uzsvēra Šteinmanis.
Nu jau kādu laiku bankas ir atteikušās no paroļu izmantošanas internetbankās, tās aizstājot ar mobilo tālruņu lietotnēm vai kodu kalkulatoriem. To ļoti labi zina arī krāpnieki, tāpēc šobrīd viņi mēģina ar klientiem sazināties, zvanot pa tālruni. Cilvēkam, redzot ienākošo zvanu, var parādīties informācija, ka it kā tiek zvanīts no bankas.
"Tipiskā lieta, ko krāpnieki dara, viņi mēģina radīt stresa sajūtu. Vai nu kaut kas ir noticis ar kādu jūsu tuvinieku un tūlīt pat kaut kas ir jādara. Otra izteikta lieta, piezvana un saka, ka jūsu maksājumu kartei vai interneta bankai kāds ir pieslēdzies un tūlīt visu naudu aizskaitīs, un jums ir jāizstāsta savi pieejas kodi, lai mēs varam nobloķēt," stāstīja “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops.
Ja par savas naudas pasargāšanu varam justies salīdzinoši drošāk, tad citādāk ir ar sociālajiem tīkliem, reģistriem un interneta veikaliem. Lai visās šajās vietās atcerētos savas unikālās paroles, tiek ieteikts katram izstrādāt savu metodi, kā paroles tiek veidotas.
"Piemēram, izveidot to no divām daļām. Pirmā varētu būtu resursa identifikācijas pazīme, piemēram, "Facebook" būtu FBC, pa vidu ielikt speciālo simbolu, kas nav burts vai cipars. Otrajā daļā mēs saceram kaut kādu teikumu," ieteica Šteinmanis.
Eksperti iesaka paroles veidot garas un ne vien no vārdiem, bet arī dažādiem simboliem, cipariem un lielajiem un mazajiem burtiem. Piemēram, vārdu "suns" hakeri var atkodēt dažu sekunžu laikā. Ja ierakstām "suns uz" ar atstarpi pa vidu, tad tās jau būs stundas.
