Tāpat Solovjovu pārsteidza, ka Ukrainai palīgā nāk tik daudzi hakeru grupējumi.
Latvijas iedzīvotājiem eksperts ieteica uzlabot sociālo tīklu kontu drošību un izvērtēt Krievijā izstrādātu mobilo lietotņu nepieciešamību telefonā.
“Tas, kas mani un citus ekspertus pārsteidza šajā konfliktā, ir tas, ka to kiberuzbrukumu ir samērā maz. Mēs gaidījām stipri aktīvākus kiberuzbrukumus, īpaši no Krievijas puses uz Ukrainu, pirms sākas klasiskā kara darbība,” norādīja Solovjovs.
“Sliktais scenārijs varētu būt tāds, ka tie uzbrukumi vienkārši vēl nav pamanīti.
Pasaule runā pamatā par redzamajiem kiberuzbrukumiem, ka kaut kas nestrādā, ka kaut kas ir salūzis, bet tie sarežģītākie un visbīstamākie kiberuzbrukumi ir tie, kur uzbrucējs mēnešiem, varbūt gadiem ilgi sēž sistēmā un neviens nezina, ka viņš tur ir iekšā,” viņš vērtēja.
Kiberkara un kiberuzbrukumu gadījumā svarīgākais ir sagatavoties, vēl pirms uzbrukums ir veikts, un sagatavoties scenārijam, ka kāds kaut ko uzlauzīs, jo tas neizbēgami notiks, atzina Solovjovs. Viņu pārsteigusi arī hakeru grupējumu iesaiste kiberuzbrukumos pret Krieviju.
“Es negaidīju, ka būs tik daudz dažādu grupējumu Ukrainas pusē. Protams, visskaļāk izskan grupējums “Anonymous”, bet bez viņiem zinu, ka ir atsevišķas, mazas, pašu organizētas civilo datoriķu kibervienības. Mani draugi Ukrainā ir pašorganizējušies,” viņš stāstīja.
Atbildot uz jautājumu par to, kāpēc, viņaprāt, Krievija nav veikusi būtiskus kiberuzbrukumus, kas traucētu infrastruktūru Ukrainā, Solovjovs atbildēja:
“Jāsaka, ka ir divi varianti, un varam tikai minēt, kurš variants tas ir – vai nu Krievija nemēģināja, vai nu viņiem nesanāca.
Es ceru, ka tas ir otrais variants, ka viņi jau ir pamēģinājuši un viņiem jau nesanāca, ka ukraiņi ir gana labi satrenējušies.”
Savukārt, kas attiecas uz draudiem Latvijā, eksperts norādīja, ka aizsardzība un CERT.lv darbs ir labā līmenī. Iedzīvotājiem viņš ieteica, pirmkārt, pasargāt savus sociālo tīklu kontus ar divfaktoru autentifikāciju un izvērtēt nepieciešamību telefonā pēc lietotnēm, kas programmētas Krievijā.
“Risks, ar ko jārēķinās, ir, ka programmu, aplikāciju, ko izmantojat telefonā, raksta programmētāji tajā valstī,” viņš skaidroja.
“Ja mēs redzam, ka cilvēks Krievijā nevar iziet uz protestu, septiņgadīgi bērni nevar pie Ukrainas vēstniecības ziedus nolikt, viņiem nav nekādu problēmu īstenot piespiedu mehānismus pret programmētājiem, lai piespiestu jūsu datus atdot Krievijas specdienestiem, valdībai, vai sliktākajā gadījumā modificēt programmu, kas ir jūsu telefonā tādā veidā, lai tā dara kaut ko pavisam ļaunu, piemēram, noklausās, kas notiek jūsu telpā vai dalās ar jūsu atrašanās vietu,” Solovjovs norādīja.
Viņš uzsvēra, ka ir arī labā ziņa, – mūsdienu telefonos lielākoties diezgan tiek kontrolēts tas, ko lietotnes var darīt. Tas nozīmē, ja lietotne gribēs ieslēgt, piemēram, mikrofonu, telefons parādīs brīdinājuma paziņojumu, ka tā grasās to darīt.
Tāpat Solovjovs norādīja, ka Zemessardzē ir gaidīti arī cilvēki ar informācijas tehnoloģiju (IT) priekšzināšanām: “Ja vēlaties iestāties Zemessardzē un jums šķiet, ka jums ir labas IT priekšzināšanas, ne obligāti, teiksim, hakeru līmeņa zināšanas, kiber-zemessardze varētu būt vienība, kas ir priekš jums, kur cilvēki, kā jau zemessargi, gatavojas aizsargāt mūsu valsti.''
