Mikroseismiskos novērojumus veic arī Latvijā, raidījumam "Zināmais nezināmajā" stāsta LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs ģeoloģijas doktors Valdis Segliņš. Viņš uzskata, ka Eiropa nav gatava liela mēroga zemestrīcēm.
"Maldīgs ir priekšstats, ka pie mums zemestrīces notiek reti," saka ģeoloģijas doktors Valdis Segliņš.
Šobrīd cilvēcei pietiek zināšanu, lai prognozētu zemestrīces, taču lielākā problēma ir to izpausmju prognozēšana un sapratne par konkrēto lokalizācijas vietu, jo svarīgi zināt, vai tā notiks kādā metropolē vai ārpus tās.
Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs Valdis Segliņš zina teikt, ka vairāki dienesti informāciju par zemestrīcēm saņem dažas minūtes agrāk nekā masu mediji, kaut datu bāzes ir publiskas un pieejamas internetā un pat sociālajos tīklos. Tas tiek darīts, lai būtu laiks darbam ar cilvēku masu psihozi pēc traģēdijas.
Latvijā gadā notiek simtiem svārstību, jo zemes dzīlēs turpinās dažādi procesi.
LU pārstāvis apgalvo, ka jebkur Eiropā pēc Fukušimas cunami un zemestrīču sērijas labākajā gadījumā pāri paliktu māju pagrabi. Japāņiem ir liela pieredze būvniecībā un rīcībā pēc traģēdijām.
Latvijas Radio raidījuma "Zināmais nezināmajā" saruna par seismiski aktīvām un relatīvi stabilām zonām ar LU goda profesoru Ojāru Āboltiņu un Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociēto profesoru Ivaru Strautnieku.
