Rīta Panorāma

Intervija ar Matīsu Karro

Rīta Panorāma

Ledus skulptūru festivāls, telefonintervija ar Mintautu Buškevicu

Aicina nemaksāt hakeriem par failu atkodēšanu

Eksperti iesaka nemaksāt hakeriem par failu atkodēšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijā turpina izplatīties datorvīruss, ar kuru inficējoties, jūsu faili datorā tiks kodēti. Vienīgā iespēja atgūt savus dokumentus, bildes un citas svarīgas lietas, kas atrodas jūsu datorā, ir samaksāt vīrusa radītājiem naudu. Eksperti aicina to nedarīt un šādā veidā neatbalstīt hakerus.

Ekspertu aplēses liecina, ka ar šo vīrusu Latvijā varētu būt inficēti aptuveni 100 datori. Šobrīd hakeru galvenais mērķis ir grāmatveži vai uzņēmumu amatpersonas, kam drīzumā jāiesniedz gada pārskati.

"Beidzamās dienās tiek izplatīti viltus e-pasti, kas tendēti uz grāmatvežiem vai uzņēmumu amatpersonām, kuros ir atsauce, ka neesat mums apmaksājuši kādu rēķinu - lūdzu apskatiet to un samaksājiet. Pievienotais rēķins ir fails, kuru palaižot, cilvēka dators tiek inficēts ar šo vīrusu," sacīja "CERT.LV" informāciju tehnoloģiju (IT) drošības speciālists Gints Mālkalnietis.

Kad tas ir noticis, datorā esošie faili tiek šifrēti, un hakeri pieprasa samaksāt vismaz 460 eiro, lai tos atkodētu. Ja nauda netiek maksāta, tad failus nav iespējams atgūt atpakaļ. Daļai cilvēku tā var izvērsties par katastrofu.

Eksperti iesaka hakeriem nemaksāt par failu atjaunošanu, jo šādā veidā tiekot stimulēta viņu tālāka darbība. Vīruss nav radīts Latvijā, bet, visticamāk, kaut kur austrumos no mūsu valsts. Eiropā tas izplatījies jau pagājušā gada vidū, bet tagad kārta pienākusi arī mums. Lai no tā izvairītos, jāievēro daži vienkārši piesardzības pasākumi.

"Pārbaudīt, kas ir sūtītājs, cik pareizā latviešu valodā ir uzrakstīta vēstule, vai rēķins ir pievienots vēstulei, vai arī ir ielikta norāda uz kādu failu apmaiņas vietni, piemēram, failiem.lv. Normāls grāmatvedis nevienam citam grāmatvedim nesūtīs rēķinu caur failu apmaiņas vietni," skaidro “Kaspersky Lab” rīkotājdirektors Baltijas valstīs Andis Šteimanis.

Tāpat nevajadzētu atvērt e-pasta failus, kas satur paplašinājumus "*.exe" vai "*.scr". Arī  arhīvs "*.zip" var saturēt kaitnieciskus failus. Ar vīrusu var inficēties, arī sērfojot internetā, kad pēkšņi datora ekrānā izlec piedāvājums atjaunināt programatūras "Java" vai "Adobe flash".

"Pēc dažādiem atjauninājumiem ir jāiet tikai uz programmatūras ražotāja mājaslapu. Ja jums kādā citā lapā piedāvā uzlikt atjauninājumus, tad to nedariet. Ja tas tiešām ir vajadzīgs, tad aizejiet pie ražotāja un no turienes atjauniniet," iesaka CERT.LV IT drošības speciālists Gints Mālkalnietis.

Dažas antivīrusa programmas ir spējīgas datorus aizsargāt pret šo vīrusu, taču arī hakeri nesnauž un izdomā arvien jaunas metodes, kā tās apiet. Visdrošākā metode ir jau laicīgi visiem datorā esošajiem failiem izveidot rezerves kopiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti