Stomatoloģijas institūtā pavisam nesen izveidota jauna laboratorija. Tajā strādā zinātniskā grupa 14 cilvēku sastāvā, kas ar jaunu metožu un materiālu palīdzību sekmē veiksmīgākus operāciju iznākumus.
“Pamatā mēs strādājam pie specifisku implantu izveides pacientiem, arī operāciju plānošanas trīs dimensionālas,” skaidroja BBEC projekta RSU Stomatoloģijas institūtā zinātniskā vadītāja Ilze Šalma.
Vienkāršiem vārdiem sakot – ārsti pasaka, kas viņiem ir nepieciešams, zinātnieki pēta un izgatavo jaunos materiālus un rezultātā tie nonāk līdz pacientiem.
Medicīnas inženieris Oskars Radziņš stāstīja, kā tas notiek praksē: “Cilvēks dabūjis kādu triecienu pa seju. Es izveidoju galvaskausa moduli. Izprintējam to divos variantos. Parasti ir elastīgs titāna siets, ko pieliek operācijas laikā. To pieloka un mēģina uz aci izveidot simetrisku. Iedodam ķirurgam abus gabalus, pieloka plāksni uz veselās puses, lai būtu maksimāli simetrisks. Tad pielīdzina uz traumētās puses, piekoriģē, lai simetrija saglabājas.”
Kopš gada sākuma šādā veidā Latvijā veiktas jau 19 operācijas. Vēl viena lieta, kam palīgā nāk Biomateriālu ekselences centra zinātnieki, saistīta ar bērniem. Latvijā, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, ir vairāk izplatītas dažādas zobu veselības problēmas pusaudžu vidū, kā rezultātā jau agrā vecumā nākas vienu otru zobu izraut.
“Mēs pārstādām gudrības zobus, kur tie vēlāk nebūs vajadzīgi, uz to vietu, kur ir defekts, kur ir iztrūkstoša vieta, lai veidotos normāls sakodiens. Mums ir nodrošināts medicīnas inženieris, kompjūtertomogrāfijas. Visa informācija no žokļa tiek eksportēta. Tālāk zobu tehniķi printē 3D replikas. Tad mēs gan operācijas laiku varam stipri samazināt ar replikām, gan visas šīs manipulācijas rezultātus uzlabot,” stāstīja RSU doktorants Miks Lejnieks.
Salīdzinot ar iepriekšējām metodēm, šādā veidā operācijas laiks samazinās par 30%.
Tikmēr RSU doktorante Lana Mičko centrā pēta tādu biomateriālu kā ar trombocītiem bagātinātu fibrīnu, kas tiek iegūts no cilvēku asinīm. Tam piemīt antibakteriālas īpašības un spēja ataunot audus. Viņa pēta, kā šo materiālu arvien plašāk varētu pielietot ārstniecībā.
“Šī laboratorija sniedz plašas iespējas dažādu speciālistu veiksmīgai sadarbībai. Gan medicīnas speciālisti, gan inženieri sastrādājas viena kopīgā mērķa īstenošanai,” uzsvēra Mičko.
Zinātnieki stāstīja, ka šāda centra izveide ir jaunas iespējas ārstiem un zinātnei. Nākotnē šeit tiks radīti jauna veida materiāli, kas palīdzēs ātrāk un sekmīgāk ārstēt cilvēkus. Laiks ir liels ieguvums pacientam. Operācijas nav tik garas, sarežģījumu ir mazāk un infekciozu komplikāciju risks ir zemāks.
