EK par kritiski svarīgām atzinusi 20 izejvielas

Dažas izejvielas Eiropā ienāk vien no atsevišķām pasaules valstīm, tās bieži vien nav aizstājamas un pats galvenais - tās ir kritiski svarīgas Eiropas Savienībā, tāpēc Eiropas Komisija iekļāvusi īpašā sarakstā 20 izejvielas. Sarakstā nonāca, piemēram, hroms, kobalts, fosfāta ieži.  

Izejvielas izmanto it visur, atgādina Eiropas Komisija. Iedomājieties kaut vai viedtālruni: tajā var būt pat 50 dažādu metālu, kas telefona aparātu dara tik vieglu, nelielu un ērtu. Daudzas izejvielas ir pat ļoti svarīgas. Tāpēc Eiropas Komisija publicējusi jaunu kritiski svarīgo izejvielu sarakstu. Kopumā tās ir divdesmit. Jaunajā sarakstā ir 13 no 14 izejvielām, kas uzskaitītas 2011. gadā. No saraksta pazudis ir tikai korozijas izturīgais metāls tantals, jo tā piegādes risks ir zemāks. Taču pievienojušās sešas jaunas izejvielas: borāti, hroms, koksa ogles, magnezīts, fosfāta ieži un silīcija metāls.

„Kurām nozarēm tas ir īpaši svarīgs - autobūvei, aeronautikai un atjaunojamajiem energoresursiem,” skaidro Eiropas Komisijas pārstāvniecības pārstāve Kristīne Liepiņa,  nosaucot šādas svarīgas Eiropas ekonomikas nozares, kas lielā mērā atkarīgas no izejvielām.  Liepiņa arī skaidro, ko tad īsti nozīmē kritiska izejviela.

 „Tātad tā ir tāda, kas ir ļoti būtiska gan ražošanās, gan dažādos tirdzniecības procesos, un tajā pat laikā tā tiek ražota tikai atsevišķās valstīs, tātad nav plaši pieejama. Valstu valdībām un lielajiem uzņēmumiem Eiropas Savienības kontekstā šis saraksts ir ļoti būtisks, lai plānotu gan ražošanu, gan tirdzniecību, skatoties uz slēdzamajiem līgumiem un dažāda veida sadarbību,” skaidro Liepiņa.

Liepiņa norāda, ka jaunais kritisko izejvielu saraksts ir būtisks arī atjaunojamo resursu kontekstā.

„Mēs zinām, ka resursu ir tik, cik ir. Ja zinām, ka iepriekšējā sarakstā bija 14 izejvielas, tad šobrīd tās jau ir 20. Palielinās kritisko izejvielu skaits. Tas nozīmē, ka resursu pieejamība samazinās,” saka Liepiņa.

Tāpēc Eiropas Komisija cer, ka jaunais saraksts palīdzēs veicināt kritisko izejvielu ražošanu Eiropā un būs arī kā jauns stimuls izrakteņu ieguves un otrreizējās pārstrādes sākšanas. Arī Ilgmārs Purmalis no Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas norāda, ka ļoti būtiska ir otrreizējā pārstrāde.

„Noteikti, ka galvenais risinājums ir otrreiz izmantojamo izejvielu, respektīvi, kaut kādu materiālu, kuros atrodas šie retie metāla savienojumi vai metāli, atkārtota izmantošana. Respektīvi, atpakaļsavākšana un novirzīšana pārstrādei. Tas ir galvenais risinājums, kā samazināt atkarību no citām valstīm Eiropas Savienības līmenī,” norāda Purmalis.

Purmalis arī pauž, ka Eiropas Savienībā pārstrādes jautājums allaž bijis būtisks.

„Ja skatāmies Latvijas līmenī, tad var teikt, ka tās [pārstrādes] nav. Ja skatāmies Eiropas Savienības līmenī, tas ir rūpnīcas, kas ar to nodarbojas, kas taisa no dažāda veida lūžņiem vai nosacīti atkritumiem atgūst to visu atpakaļ,” saka Purmalis.

Viņš arī apliecina, ka izejvielas ir priekšmetos mums visapkārt.

„Jo vairāk ir dažādu elektronikas plašu, kontaktu un tādas lietas ierīcē, jo šo metālu īpatsvars ir lielāks. Piemēram, tādā lielā iekārtā kā veļasmašīnā plašu īpatsvars ir mazāks, retzemju metālu ir retāk saprotami, bet mobilajā telefonā, kas balstīts uz dažādu tēmu kopēju mijiedarbību, tur ir vairāk, procentuāli, protams,” skaidro Purmalis.

Eiropas Komisija arī uzsver, ka jaunais kritiski svarīgo izejvielu saraksts būs noderīgs ES vispārējās izejvielu stratēģijas instruments.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti