Eiropas ekonomika nākotnē lielā mērā balstīsies uz tehnoloģijām, taču jau šodien Eiropā ļoti trūkst informācijas un komunikāciju tehnoloģiju speciālistu.
Par digitālajiem jautājumiem atbildīgā Eiropas Komisijas viceprezidente Nēli Krusa lēš, ka jau 2015.gadā būs grūtības aizpildīt teju miljonu darbavietu šajā nozarē: „Mums ir jāpierāda, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektorā ir daudz iespēju. Bet ja mēs dodam cilvēkiem iespējas, ir jādod arī prasmes. Šajā jomā vēl ir ļoti daudz kas darāms, bet tā varētu būt daļa no risinājuma."
Lai veicinātu šo prasmju apguvi, eirokomisāres Krusas jauno padomnieku grupa nākusi klajā ar iniciatīvu novembra beigās rīkot Eiropas Datorprogrammēšanas nedēļu, lai popularizētu kodēšanas jeb programmēšanas prasmes. Vienkāršiem vārdiem runājot, kodēšana ir informācijas pārveidošana datoram saprotamā formā, lai dators spētu to apstrādāt. Tā noder ne tikai profesionāliem programmētājiem, bet, ja zina pareizās komandas, var arī, piemēram, atvieglot ikdienas darbu ar dažādiem rīkiem datorā.
Tas nav tik sarežģīti, kā liekas, saka Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes lektors Leo Trukšāns. „Lai programmētu, nav obligāti uzreiz jāķeras pie ļoti sarežģītām programmēšanas vai kodēšanas valodām. Šo pieeju - dalīt problēmu sastāvdaļās un izdomāt ceļu līdz risinājumam - var mācīt arī caur spēlēm. Piemēram, spēle, kur zvēriņš ejot aiz sevis uzzīmē līniju, un jūs tam varat dot komandas - iet uz priekšu, pa labi vai pa kreisi. Uzdevums varētu būt izdomāt tādu darbību secību, lai šis zvēriņš uzzīmētu kādu noteiktu figūru," skaidro Leo Trukšāns.
Trukšāns ir pārliecināts - tāpat kā lasītprasmes izrāviens pirms 150 gadiem, prasme strukturēti domāt un programmēt ir šodienas izrāviens.
Turklāt Latvijā, viņaprāt, daudzi to jau ļoti labi pieprot. Tam piekrīt arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vadītāja Signe Bāliņa: „Nelaime bieži vien ir tā, ka jaunieši izmanto tehnoloģijas, bet ir vairāk kā lietotāji. Bet svarīgi, lai viņiem rastos vēlme uzzināt, kas tam lācītim ir vēderā, kā to pārtaisīt, lai viņiem rastos kreativitāte. Par to, ka mums Latvijā ir šie kreatīvie jaunieši, liecina kaut vai tas, ka šovasar Pasaules programmēšanas olimpiādē Latvijas komanda dabūja gan sudraba, gan bronzas medaļas."
Bāliņa uzsver - mūsdienās rīki, ar ko veidot, piemēram, dažādas lietotnes datoriem vai mobilajiem telefoniem, kļūst arvien vienkāršāki. Tāpēc jāveicina gan ideju rašanās, gan prasme tās īstenot.
Pirmās Programmēšanas nedēļas laikā ES dalībvalstis aicinātas rīkot dažādas darbnīcas un seminārus, lai ieinteresētu cilvēkus un popularizētu programmēšanas prasmes. Pagaidām gan atsaucība vērojama tikai dažās dalībvalstīs. Pēc Latvijas Radio intereses Eiropas Programmēšanas nedēļas iniciatīvā plāno iesaistīties arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Iecerēts, ka Eiropas Programmēšanas jeb Kodēšanas nedēļa turpmāk varētu kļūt par ikgadēju tradīciju.
