Eiropieši piedāvās jaunus risinājumus kosmosa atbrīvošanai no atkritumiem

Eiropas Kosmosa aģentūra ar iniciatīvas „Clean Space” palīdzību plāno piedāvāt jaunus risinājumus kosmosa atbrīvošanai no atkritumiem. Iniciatīvas mērķis ir novērst piesārņojumu kosmosā, kā arī padarīt nākamās kosmosa misijas daudz ilgtspējīgākas, izmantojot jaunas tehnoloģijas, lai radītu pēc iespējas mazāk jaunu atkritumu.

Eiropieši piedāvās jaunus risinājumus kosmosa atbrīvošanai no atkritumiemRihards Plūme

    Īsumā:

    • Kosmosā nekontrolētā lidojumā atrodas ap 34 tūkstošiem sīku objektu
    • Tie apdraud kosmosa kuģus un satelītus
    • Iniciatīva ''Clean Space'' plāno izstrādāt jaunas tehnoloģijas kosmosa atbrīvošanai no atkritumiem
    • Par orbītu attīrīšanu pašlaik neviens negrib maksāt
    • Aktivitātes kosmosā pieaug, arī atkritumu daudzums tikai palielināsies
    • EK nākamā daudzgadu budžeta ietvarā ierosinājusi kosmosa industrijai piešķirt 16 miljardus eiro

    Ap Zemi lidojošo, kosmosā esošo atkritumu daudzums ir sasniedzis kritisku punktu. Par kosmosa atkritumiem uzskatāmi, piemēram, salūzuši satelīti un dažādu ierīču lidojošas šķembas, kas radušās sadursmju vai sprādzienu laikā. Saskaņā ar Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) jaunāko ikgadējo kosmosa vides ziņojumu, kosmosā tādu nekontrolētā lidojumā esošu objektu daudzums, kuru diametrs ir lielāks par 10 centimetriem, šī gada sākumā sasniedza aptuveni 34 000.

    Pat mazizmēra atlūzas nopietni apdraud kosmosa misiju ilgtspēju

    Kosmosa atlūzu radītais piesārņojums nu jau tiek salīdzināts ar plastmasas atkritumu piesārņojuma problēmu uz Zemes. Atšķirība ir tā, ka aptuveni 6500 tonnas orbītā esošo kosmosa atkritumu draud pārvērsties par bīstamiem šāviņiem, apdraudot kosmosa kuģus un darba kārtībā esošos satelītus.

    2016. gada augustā satelītā „Sentinel 1”, ko finansē Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma „Copernicus”, ietriecās vien dažus milimetrus biezs fragments, izsitot satelīta saules panelī 40 centimetru lielu caurumu. Par spīti sadursmei satelīts spēja turpināt misiju, tomēr eksperti norādīja, ka sekas varēja būt daudz nopietnākas. Eiropas Kosmosa aģentūras darbinieks Heiners Klinkrads skaidroja, ka

    trieciena enerģija, ko izraisa alumīnija bumba viena centimetra diametrā, pielīdzināma vieglās automašīnas trieciena enerģijai, ja tā ietriektos satelītā ar 50 kilometru stundā lielu ātrumu.

    Aģentūras eksperti norāda, ka pat mazizmēra atlūzas nopietni apdraud kosmosa misiju ilgtspēju. Tomēr mazo izmēru un lielā ātruma dēļ šķembas bieži vien nav iespējams izsekot, tādēļ pastāv risks, ka tās var nopietni sabojāt kosmosā esošo aprīkojumu un iznīcināt satelītus. Saskaņā ar aģentūras aplēsēm, kosmosā šādu mazizmēra atkritumu skaits šobrīd sasniedz aptuveni 9000.

    Aizvien pieaugošā kosmosa piesārņojuma problēmas dēļ sākušies centieni apkarot riskus, ko rada lielais atlūzu un iekārtu daudzums. Kamēr ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija NASA un tādas kompānijas kā Eiropas aviobūves uzņēmums „Airbus” nodarbojas ar problēmas izpēti, Eiropas Kosmosa aģentūra plāno piedāvāt jaunus risinājumus kosmosa atbrīvošanai no atkritumiem. To paredzēts panākt ar iniciatīvas „Clean Space” palīdzību.

    ''Clean Space'' ietvaros izstrādās metodes drazu aizvākšanai un nākamo atkritumu rašanās novēršanai

    Tās mērķis ir novērst piesārņojumu kosmosā, kā arī padarīt nākamās kosmosa misijas daudz ilgtspējīgākas, izmantojot jaunas tehnoloģijas, lai radītu pēc iespējas mazāk jaunu atkritumu. Iniciatīvas direktore Luisa Inocenti skaidroja, ka mērķis ir samazināt kosmosā veikto darbību ietekmi uz vidi, tādēļ nepieciešams būt novatoriskiem un jāizstrādā jaunas tehnoloģijas.

    „Tas, kas ir jādara, ir lielizmēra objektu aizvākšana no visintensīvāk izmantotajām orbītām kosmosā. Tieši lielizmēra objekti rada vislielākos sadursmes riskus. Ja tie sadursies ar citiem kosmosā esošajiem priekšmetiem, tie var radīt daudz mazus objektus, kas apdraudēs citas iekārtas,'' sacīja Inocenti.

    Īpašas misijas, kuru mērķis ir kosmosa attīrīšana no nekontrolētā lidojumā esošiem lielizmēra atkritumiem, nekad iepriekš nav veiktas, tomēr „Clean Space” vēlas nākotnē to padarīt iespējamu.

    Plāns kosmosa atkritumu aizvākšanai ietver īpaša tīrīšanas satelīta pietuvošanos objektam un tā satveršanu. Vēlāk objekts tiek atgriezts uz Zemes, ieraidīts Zemes atmosfērā vai novietots tādā orbītā, kas objektu ved prom no Zemes.

    Savukārt jaunu tehnoloģiju izstrāde varētu novērst nākamo atkritumu rašanos. Proti, daļu no piesārņojuma rada darbu beigušajos satelītos esošo bateriju eksplozijas. Jaunas tehnoloģijas varētu ļaut šīs baterijas no satelītiem izņemt pirms to uzkaršanas un uzsprāgšanas.

    Tomēr centieni attīrīt orbītas no piesārņojuma ir ne tikai liels loģistikas, bet arī finansiāls pārbaudījums, uzsver Inocenti:

    „Pašreiz kosmosā esošo satelītu aizvākšana nevar būt komerciāla, jo neviens nevēlas par to maksāt. Vienīgais veids ir iekasēt nodokli par satelītu palaišanu, lai šī nauda vēlāk tiktu atvēlēta ar uzkopšanu saistītām darbībām.”

    Iniciatīvas direktore uzsvēra - kad tehnoloģijas lielizmēra objektu aizvākšanai būs pietiekami attīstītas, orbītu attīrīšanas procesu varētu komercializēt.

    Vīnē bāzētā Eiropas Kosmosa politikas institūta eksperts Sebastians Moranta uzsver – kosmosā esošo atkritumu daudzums tikai pieaugs. Viņaprāt,

    kosmosa nozarei neizbēgami būs jādomā par veidiem, kā nodrošināt labāku kosmosa vides ilgtspēju un drošību.

    „Sakarā ar to, ka aktivitāte kosmosā tikai pieaug, tiks palaisti arvien jauni satelīti, kā arī plānotas jaunas kosmosa programmas, ir sagaidāms, ka šī tendence tikai pieaugs. Papildus tam, ka nepieciešams atbrīvoties no kosmosā esošā nevēlamā satura, jādomā arī par videi draudzīgāku satelītu standartiem, labāku saziņu starp satelītiem un to pārvaldītājiem, kā arī labāku objektu plūsmas vadību orbītā un sistēmu aizsardzības tehnoloģijām,” norāda Moranta.

    Piesārņojuma problēma ir tikai viens no izaicinājumiem, ar ko Eiropas kosmosa nozarei jāsaskaras laikā, kad ievērojamus līdzekļus dažādām kosmosa programmām atvēl, piemēram, ASV, Krievija un Ķīna.

    Lai nostiprinātu un saglabātu Eiropas Savienības vadošās pozīcijas kosmosā, Eiropas Komisija (EK) nākamā daudzgadu budžeta ietvarā ierosinājusi kosmosa industrijai piešķirt 16 miljardus eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Tehnoloģijas un zinātne
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti