Pasaule kļūst arvien digitalizētāka, bet tas nozīmē pieaugošu globālu pieprasījumu pēc mikroshēmām. Bez šīm niecīgajām ierīcēm nevar darboties viedtālruņi, medicīnas aparatūra, automašīnas un daudzas citas mūsu ikdienā nepieciešamas lietas.
Pašlaik pasaule piedzīvo mikroshēmu deficītu. Tās aptrūkās pērn pēc tam, kad koronavīrusa Covid-19 uzliesmojuma dēļ darbu pārtrauca mikroshēmu ražotnes Āzijā, kas ir lielākā šo ierīču piegādātāja. Mikroshēmu ražošanas apjomi ir atgriezušies normālā līmenī, bet ražotāji nespēj apmierināt milzīgo pieprasījumu, jo pandēmijas laikā iedzīvotāji pasaulē arvien vairāk iegādājas viedierīces.
Eiropa ir viens no vadošajiem mikroshēmu izstrādātājiem, bet šeit saražo tikai apmēram 10% visu pasaulē pārdoto mikroshēmu. 1990. gadā Eiropā saražoja vairāk nekā 40% no tolaik pasaulē pārdotajām mikroshēmām.
ES ir ļoti atkarīga no mikroshēmu importa. Pašu nespēja saražot nepieciešamo daudzumu mikroshēmu ir nopietni iedragājusi vairākas nozīmīgas ES industrijas,
piemēram, autoražošanu. Bloka lielākie autoražotāji ievērojami samazinājuši izlaides jaudu, jo trūkst mikroshēmu.
EK ir izvirzījusi mērķi, ka līdz 2030. gadam ES ir jāsaražo vismaz 20% pasaulē pārdoto mikroshēmu. Šim nolūkam Brisele ir rezervējusi prāvus līdzekļus no 672 miljardu eiro vērtā fonda Covid-19 seku likvidēšanai, EK arī gatavojas izveidot procesoru un mikroshēmu tehnoloģiju aliansi.
ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons ir pārliecināts, ka Eiropa spētu konkurēt ar pasaules lielākajiem mikroshēmu ražotājiem. “Eiropa šodien ir pārāk atkarīga no vismodernāko mikroprocesoru piegādēm no trešajām valstīm. Eiropai ir viss nepieciešamais, lai nokļūtu globālās tehnoloģiju sacensības priekšgalā,” sacīja Bretons.
Vācijas pilsētā Drēzdenē jūnijā darbu sāka uzņēmuma “Bosch” jaunā mikroshēmu ražotne, kas izmaksāja vienu miljardu eiro. ES ražotnes izveidē ieguldīja aptuveni 200 miljonus eiro.
Pirmās šajā ražotnē radītās mikroshēmas tirgū palaidīs jūlijā, bet septembrī tur sāks ražot automašīnām paredzētus mikroprocesorus.
Diemžēl, ar jauno ražotni nepietiks, lai risinātu mikroshēmu deficītu un mazinātu ES atkarību no trešo valstu piegādātājiem.
Tāpēc Brisele ir vērsusies pie mikroshēmu ražotājiem Taivānā un Dienvidkorejā, lai piedāvātu tiem izveidot ražotni Eiropā. Šādas mūsdienīgas ražotnes izveide varētu izmaksāt gandrīz 20 miljardus eiro, bet var paiet vairāki gadi, līdz tā sāktu nest peļņu.
Arī mikroshēmu lielražotājiem ir ambiciozi attīstības plāni. Piemēram, pasaulē vadošais mikroshēmu ražotājs – Taivānas uzņēmums “TSMC” – tuvākajos trīs gados plāno investēt 100 miljardus dolāru (83 miljardus eiro) ražošanas kapacitātes palielināšanai.
Tas liek uzdot jautājumu, vai ES mērķis reiz atkal kļūt par vienu no vadošajiem mikroshēmu ražotājiem ir izpildāms? Briselē bāzētās domnīcas “Friends of Europe” izveidotājs Džailss Merits uzskata, ka tas nav reāli.
“Īsā atbilde ir – nē. Eiropas Komisijas pieeja ir smieklīga. Garā atbilde ir tāda, ka mēs esam nokavējuši mikroshēmu autobusu. Mēs, eiropieši, nekad mikroshēmu ražošanā nesasniegsim to līmeni, ko ir sasnieguši taivānieši, ķīnieši, amerikāņi un dienvidkorejieši,” sacīja Merits.
Viņaprāt, Eiropai daudz lietderīgāk būtu investēt jaunu un atšķirīgu tehnoloģiju attīstīšanā nozarēs, kurās tai ir spēcīgāka pētniecības un inovāciju bāze. Kā piemēru Merits min biozinātni.
