Eiropas Savienība ar kosmosa programmām cer atvieglot iedzīvotāju ikdienu un stiprināt ekonomiku

Latvijas dalība Eiropas kosmosa aģentūrā neaprobežojas tikai ar specifiskiem pētījumiem bez praktiska pielietojuma. Dalība aģentūrā var ne tikai attīstīt tehnoloģijas, kas atvieglos cilvēces ikdienu, bet tā arī stiprinās Latvijas ekonomikas vidi, tādēļ Latvijai ir svarīgi piedalīties Eiropas kosmosa programmās.

Brisele, 2011.gada 21.oktobris. Tiek izplatīta šāda ziņa – “šodien Eiropa sper nozīmīgu soli savā vēsturē, plkst.12.30 pēc Viduseiropas laika no Kourou Francijas Gviānā tiek palaisti pirmie divi Galileo satelīti. Ar “Soyuz” kosmisko nesējraķeti tiem jāsasniedz orbīta 23 000 kilometru augstumā. Eiropa ir vēl vienu soli tuvāk viedai satelītnavigācijas sistēmai, kura lielā mērā ietekmēs mūsu ekonomiku un ikdienas dzīvi. Eiropas rūpniecība jau gatavojas, lai varētu izmantot "Galileo" programmu un sniegt uzņēmumiem un pilsoņiem tiešu pieeju satelītnavigācijas signālam no Eiropas”.

Tābrīža Eiropas Savienības (ES) rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni, skaidroja sasnieguma nozīmību: „Patlaban mēs stiprinām dialogu starp galvenajiem dalībniekiem rūpniecībā, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Eiropas Komisiju (EK). "Galileo" un "Copernicus" programmu panākumi ir atkarīgi no saistībām un atbalsta kosmosa nozarei un EKA. Kosmoss un satelītnavigācija, kas ir izveidota Eiropā, ir ieejas mūsu stratēģijās, lai no jauna industrializētu ES. Vissvarīgākais ir tas, ka tie pavērs jaunas uzņēmējdarbības iespējas, kas Eiropai ir ļoti nepieciešamas”.

Tika arī norādīts, ka jau nākamo gadu laikā ar jaunas satelītu konstelācijas līdzdalību būs iespēja uzlabot tādus pakalpojumus kā precīzākas transportlīdzekļu navigācijas ierīces, efektīvu transporta vadība, meklēšanas un glābšanas pakalpojumi, drošāki banku darījumi, kā arī droša elektroenerģijas apgāde. Visu šo pakalpojumu efektīva darbība ir lielā mērā atkarīga no satelītnavigācijas tehnoloģijām. Kopējā ekonomiskā ietekme turpmākajos 20 gados tika lēsta ap 90 miljardiem eiro.

Šodien pētnieki akcentē, ka daudzas ikdienas norises, piemēram, telekomunikācijas, televīzija, laika prognozēšana, pasaules finanšu sistēmas, arī pilsētu plānošana, dabas aizsardzība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, veselības aprūpe, katastrofu pārvaldība, transporta nozare, tūrisms un daudzas citas ir atkarīgas no kosmiskajām sistēmām vai kosmosa tehnoloģijām. Tomēr kosmosa projektu milzīgā mēroga dēļ vien lielākajai daļai valstu tie nemaz nav pa spēkam vienām pašām. Tāpēc Eiropas valstis ir apvienojušas tehniskos un finanšu resursus, lai kosmosa politiku veidotu ar EK starpniecību, proti, sadarbībā ar EKA.

Tā ir starptautiska organizācija ar mērķi apvienot Eiropas valstu pūliņus kosmosa apgūšanā. Tiek skaidrots, ka Eiropas kosmosa politikai ir četri atzari: Zemes novērošanas sistēma “Copernicus”, jau pieminētā satelītprogramma “Galileo” un arī – "EGNOS". Tāpat arī tādi virzieni, kā kosmosa apguve un izpēte.

Tartu Universitātes doktorants un Tartu observatorijas jaunākais pētnieks Andris Slavinskis uzsver, ka pētījumi, kuri saistīti ar kosmosu ir būtiski, jo rada iespēju likt lietā datus, kas iegūti, izmantojot satelītiekārtas, un prognozēt procesus. Pētnieks norāda, ka dati tiek apstrādāti ar metodēm, kas ir izstrādātas pētniecības institūtos. Savukārt institūti spēj sniegt lietderīgu informāciju, piemēram, lauksaimniekiem un citiem ar tautsaimniecību saistītiem uzņēmumiem vai cilvēkiem, lai viņi spētu pieņemt lēmumus. Tāpat Andris Slavinskis skaidro, ka nez vai ir kāda joma, kura nākotnē spēs iztikt bez iespējām, ko rada kosmosa izpēte:

“Mēs visi zinām, kas notika, kad PSRS ar ASV cīnījās klusi, un tas deva diezgan daudz grūdienu visai sfērai, bet mūsdienās zemes novērojumi no satelītiem – tā jau ir ikdiena. Cilvēki spēj pieņemt lēmumus, balstoties uz iegūto informāciju. Mēs visi lietojam GPS (Globālā pozicionēšanas sistēma), kas visvienkāršākajā veidā palīdz atrast pilsētā vietu, kur kafiju iedzert, bet ar to šī tehnoloģija nebeidzas. Mums vajag inovatīvus inženierus, kuri spētu atrast arī citus pielietojumus tam. Piemēram, kas būtu noderīgi tautsaimniecībai”.

Kopš šā gada janvāra beigām arī Latvija ir parakstījusi sadarbības hartu ar EKA, lai gan vēl īsi pirms tam uzbangoja bažas par  to, ka Latvija nebija varējusi atrast nepieciešamos gandrīz 1,4 miljonus eiro, lai samaksātu dalības maksu. Sadarbības līguma hartas neparakstīšanas gadījumā Latvijai kā vienīgajai ES dalībvalstij nebūtu formālu attiecību ar EKA un iestāšanās procedūras būtu jāsāk no jauna. Nauda tomēr tika atrasta un tika ziņots, ka Parīzē parakstot ES valsts plāna hartu, Latvijas valdība nākamo piecu gadu laikā apņēmusies īstenot Latvijai un EKA nozīmīgus un inovatīvus projektus saskaņā ar aģentūras programmatiskajām nostādnēm. Latvijas IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais referents Kaspars Karolis stāsta, ka mūsu valsts ieguldījums EKA šo projektu realizācijā būs aptuveni septiņi miljoni eiro, no kuriem apmēram 90% tiks atgriezti atpakaļ izglītības, zinātnes vai tehnoloģisku projektu veidā: „2013.gadā jau notika pirmais projektu uzsaukums, kura ietvaros tika iesniegti 33 projekti, no tiem tika atlasīti 10 labākie. Šobrīd ar visiem šiem projektiem ir noslēgti līgumi un tie tiek īstenoti. Šogad – 5.oktobrī - tiks atvērts otrs uzsaukums, kurā mēs atkal ceram uz lielu atsaucību un labiem projektu pieteikumiem”.

Savukārt Ventspils Augstskolas (VeA) Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” direktors Valdis Avotiņš norāda, ka šī ir vērtīga iespēja ne tikai Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem, bet arī būtisks ieguvums vietējiem lauksaimniekiem. Stāstot par Latvijas sadarbību ar EKA, Valdis Avotiņš noradīja, cik liela nozīme ir, piemēram, tādam aspektam kā “precīzā lauksaimniecība”. Avotiņš skaidroja, ka tiek radīta iespēja no satelītattēliem novērtēt un ar matemātikas metodēm, algoritmiem izrēķināt, kādai jābūt parametru kombinācijai, lai iegūtu maksimālo atdevi un ražīgumu no attiecīgā lauksaimniecības zemes hektāra vai kvadrātmetra: “Tātad – kā būtu jāmēslo, kā būtu jāņem vērā mitrums, temperatūra, vēji, nokrišņi. Varbūt kaut kādi gadījuma faktori. Igaunijā, piemēram, jau ir izstrādāta programma, kas atvieglo Eiropas Struktūrfondu lēmumu pieņemšanu, jo paātrina kontroli pār to, kā šī zeme ir apstrādāta un kad tā ir apstrādāta. To var izdarīt, piemēram, sagatavojot atskaites, izmantojot šos regulāro satelītdatu pieejamību”.

Lai saprastu, kuras jomas Latvijas tautsaimniecībā vēl bez lauksaimniecības būtu tās, kur kosmosa izpētes rezultātā būtu vērtīgi ieguvumi un kādi satelīttehnoloģiju pakalpojumi nepieciešami, Izglītības ministrija, kā norādīja Kaspars Karolis, pulcēs kopā dažādas puses – gan tos, kas varētu būt potenciālie gala produkta lietotāji – aģentūras un valsts kapitālsabiedrības, gan iespējamos projektu īstenotājus un arī zinātniekus.

Turklāt būtiski ir, ka Latvija jau tagad ir parādījusi - ir institūti, uzņēmumi un arī cilvēki, kas lieliski atbilst EKA izcilības prasībām.

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti