Eiropas Kosmosa aģentūras direktors Johans Dītrihs Verners par tā saukto „Mēness ciematu” kā pēcteci Starptautiskajai kosmosa stacijai aktīvi runā jau kopš stāšanās amatā pirms pusotra gada. Nupat preses konferencē aģentūras mītnē Parīzē viņš pavēstīja, ka Mēness ciematu jau uzskata tikpat kā par faktu. Verners gan precīzi neatbildēja, vai tam jau ir saņemts Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstu akcepts un finansiālās garantijas, uzsverot – Mēness ciemats nav konkrēts projekts ar mājām vai baznīcām, bet tikai koncepcija, kas apvieno dažādas intereses.
„Kāds varbūt ir ieinteresēts izrakteņu ieguvē uz Mēness, vēl kāds grib to izmantot kā platformu tālākai Saules sistēmas izpētei.
Mēness interesē ļoti dažādiem spēlētājiem visā pasaulē. Šis ciemats nebūs kā Starptautiskā kosmosa stacija, ko varēja izmantot tikai konkrēti dalībnieki. Tas būs atvērts dažādiem spēlētājiem.
Un mēs Eiropas Kosmosa aģentūrā vēlamies koordinēt šo koncepciju. Mums ir saraksts ar uzņēmumiem visā pasaulē, kas ir ieinteresēti darboties uz Mēness ļoti dažādos veidos,'' apgalvo Verners. ''Tā kā es Mēness ciematu uztveru jau vairāk vai mazāk kā faktu. Labi, pašlaik vēl uz Mēness nekas nav redzams, bet drīz būs. Jo vairāki no šiem uzņēmumiem jau tuvākajā laikā plāno doties uz Mēnesi un grib piedalīties šajā Mēness ciemata koncepcijā.”
Pirms diviem gadiem arī Latvija kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsti. Tās virzītajai idejai par Mēness ciematu ar interesi seko arī Latvijas Universitātes Atomfizikas un Spektroskopijas Institūta inovāciju stratēģis Vidvuds Beldavs:
„Pirms vairāk nekā simt gadiem teica: brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā! Tagad, pēc gadiem desmit, divdesmit, varētu teikt: brauciet, latvji, kosmosā, krājiet naudu tāpat pūriņā. Tādas iespējas varētu rasties.”
Kosmosā ir neskaitāmi daudz bagātību, saka Beldavs, taču piekļuve šiem izrakteņiem pagaidām ir pārāk dārga.
„Uz Mēness un asteroīdos ir atrasts ūdens un citas izejvielas, kas var izvērst apstākļus, ka ir stipri lētāk nokļūt kosmosā. Uz Mēness var atrast degvielu raķetēm, un tad vairs ir jātiek tikai netālu no Zemes virsmas. Tur var izveidot degvielas uzpildes vietas – tas gan nav benzīns – kur var uzpildīt raķetes, lai brauktu tālāk. Līdz ar to cena, lai nokļūtu uz Mēnesi vai citur, ar laiku kļūs daudz, daudz lētāka.”
Konkrēta termiņa, kad Mēness ciemats patiešām varētu kļūt par realitāti, pagaidām gan nav. Izskan minējumi, ka tas varētu būt apmēram 2030.gads.
Tikmēr līdz šā gada beigām pagarināts pirms desmit gadiem izsludinātās interneta tehnoloģiju giganta „Google” balvas „Lunar X” termiņš. Tās mērķis ir iedvesmot inženierus un izgudrotājus attīstīt lētas metodes kosmosa izpētei. Uzdevums – pirmajiem nogādāt uz Mēness robotu, kam jānobrauc 500 metru un jāpārraida augstas izšķirtspējas attēli un video. Pirmā komanda, kas to veiks, saņems 20 miljonus ASV dolāru. Sacensībā pašlaik palikušas piecas komandas.
