Sadaļas Sadaļas

Zināmais nezināmajā

Tautas medicīnas loma Padomju Savienībā

Zināmais nezināmajā

Vai ķermenim ir atmiņa?

Tālo komētu pētījumi ļaus iepazīt laiku, kad Saules sistēma vēl tikai veidojās

Eiropas Kosmosa aģentūra meklēs vēl nezināmu informāciju par Visuma rašanos

Šobrīd Eiropas Kosmosa aģentūra strādā pie misijas "Comet Interceptor" izstrādes, kurā paredzēts "notvert" tālās komētas, kas lido no Orta komētu mākoņa, tādā veidā iegūstot informāciju par Visuma rašanos un Saules sistēmas attīstīšanos, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pastāstīja Tartu universitātes asociētais profesors Andris Slavinskis.

Daudz nezināmo faktoru

“Orta mākonis ir vieta, kurā, iespējams, Saules sistēma ir saglabājusies tās vissenākajā, visneskartākajā formā, jo tur atrodas komētas, kuras izveidojās tajā pašā laikā, kad veidojās Zemes planētas, tas ir, pirms vairāk nekā 4 miljardiem gadu,” skaidroja profesors.

Saules sistēmā attālumi ir milzīgi, un ar nepabruņotu aci neko īsti nevar redzēt, pat atrodoties Orta komētu mākonī, zināja stāstīt Slavinskis.

“Lielākais izaicinājums ir tas, ka mēs izstrādājam satelītu vai zondi, kuras mērķis nav zināms,” sacīja profesors. Parasti jau ilgu laiku pirms misijas zināms, kāds ir mērķis, un visas sistēmas un instrumenti tiek pielāgoti tam.

“Mūsu gadījumā mēs nezinām, kāds ir komētas izmērs, cik ātri mēs nolidosim garām komētai, cik daudz putekļu un gāzes no tās nāk,” noteica Andris, piebilstot, ka jāstrādā ar daudziem nezināmajiem faktoriem un jācenšas izstrādāt instrumentus, lai būtu iespējams uzzināt kaut ko derīgu.

Zondi varētu palaist pēc 10 gadiem

Sākumā satelītu plānots palaist uz Lagranža punktu, kas ir uz vienas līnijas ar Sauli un Zemi. Tur tas turpinātu kustēties kopā ar Sauli un divus trīs gadus gaidītu, līdz tiks atrasts piemērots mērķis. Aprēķināts, ka, izmantojot spēcīgu teleskopu, iespējams atrast aptuveni vienu derīgu objektu gadā.

Uz "Comet Interceptor" galvenās un papildu zondes atradīsies kameras, kas uzņems attēlus dažādās spektru joslās – gan paša kodola, gan apkārtējo gāžu un plazmas attēlus.

“Ir arī instrumenti, kas analizē, cik lielas vai cik masīvas ir daļiņas, kuras nāk no komētas, un dažas no kamerām, piemēram, arī var mērīt infrasarkano starojumu. Tā ir apjomīga instrumentu paka, kas mēra, kā putekļi ietriecas virsmā. Var mērīt elektrisko un magnētisko lauku, elektronus, jonus un tamlīdzīgas lietas,” skaidroja profesors.

Tas ļaus noskaidrot maksimāli daudz vismaz par komētas virsmu un tās asti, un no iegūtās informācijas varēs veidot modeļus, kuri palīdzēs saprast, kā vispār attīstījusies Saules sistēma.

Līdz reāliem rezultātiem vēl jāgaida vismaz 10 gadi, jo šobrīd misija ir agrīnā izstrādes fāzē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt