Zināmais nezināmajā

Sāpju mazināšana senatnē un farmācijas vēsturē

Zināmais nezināmajā

Kā sociālie tīkli maina zinātni: zinātnieki pauž bažas par saziņu ar sabiedrību

Senās pasaules būves izturējušas karus un laika zobu: vai izturēs arī klimata pārmaiņas

Ēģiptes piramīdas izturējušas karus un laika zobu – vai izturēs arī klimata pārmaiņas?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

47 gadsimtus – tik ilgu laiku ir izturējušas senākās cilvēka radītās būves. Ēģiptes piramīdas spējušas izturēt karus, postījumus un laika zobu, bet vai spēs izturēt izmaiņas klimatā? Vieni no nopietnākajiem draudiem piramīdām ir zemestrīces, vējš un gruntsūdeņu līmeņa izmaiņas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja kultūras pieminekļu eksperts un arhitektūras zinātņu doktors Bruno Deslandes un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniece Agnese Kukela.

Cilvēces vēsturē bija laiks, kad cilvēki bija gatavi gadu desmitus pavadīt, būvējot milzīgas, pārsteidzošas celtnes, godinot savus dievus un valdniekus. Daļa šo ēku ir saglabājušās līdz mūsdienām ne tikai kā apliecinājums aizgājušo laiku pasaules uztverei, bet arī kā unikāli arhitektūras pieminekļi, pārsteidzot ne vienu vien mūsdienu speciālistu.

Ēģiptes piramīdas, grieķu tempļi un citi vēstures artefakti, visi šie pamatīgie veidojumi spējuši izturēt karus, postījumus un laika zobu, un arī turpmāk, visticamāk, tiem būs jāiztur tik pat daudz. 

"Katrā ģeogrāfiskajā punktā, katrā reģionā šie izaicinājumi, protams, atšķiras. Ēģiptē ir seismiski aktīva zona, atšķirībā, piemēram, no Latvijas.

Mums zemestrīces nav īpašs apdraudējums pieminekļiem, bet Ēģiptē ir. 1992. gada zemestrīce bija īpaši postoša daudziem vēsturiskajiem objektiem," skaidroja Kukela. 

"1992. gadā, kad bija zemestrīce, tas bija laiks, kad tika slēgta Džosera piramīda, kad neviens nevarēja tur strādāt, jo bija ļoti bīstami. Tāpēc Ēģiptes kultūras ministrija prasīja Latvijas palīdzību, jo mums bija tehnoloģijas, kas atļāva strādāt tajā vidē. Kad mēs bijām tur iekšā, redzējām, ka viena no lielākajām problēmām bija arī gruntsūdeņi," piebilda Deslandes. 

Viņš norādīja, ka gruntsūdeņi ir postoši tajā brīdī, kad mainās to līmenis. 1992. gadā tas svārstījās pat 40 metru robežās. Taču ne tikai zemestrīces un gruntsūdeņi ietekmē piramīdu saglabāšanos – arī temperatūras svārstības, mitrums, sāļi, kas izgulsnējas, vējš un smilšu vētras, kas veic abrazīvo funkciju un dēdē akmens blokus. 

"Protams, ka arī antropogēnā ietekme – tas, ko dara cilvēki. Tas ir gan tūrisma plūsmas palielinājums, gan, piemēram, ļoti labi Gizā redzams, ja paskatās Google Maps, cik tuvu šim Gizas plato (piramīdu kompleksam) ir pietuvojusies apdzīvotā vieta un jau lauksaimniecības zeme," piebilda Kukela. 

Tāpat pētnieki atzina, ka bieži vien vēsturiskās būves tiek postītas, cilvēkiem cenšoties vairāk izpētīt. 

"Ja jūs atvērsiet jebkuru arheoloģijas rokasgrāmatu, mācību materiālu, tad, tēlaini izsakoties, pirmais teikums, ko jūs tur izlasīsiet, būs, ka jebkuri izrakumi, tā ir destrukcija, tā ir iznīcība. Pirms durt lāpstu zemē, ir jāizvērtē, kā jūs to darīsiet un priekš kam jūs to darīsiet. Tas nenozīmē, ka pētīt nevajag, to noteikti vajag, bet ir jāpadomā," norādīja Kukela. 

"Es domāju, ka ir jāpaliek savā vietā un nav jāmēģina mainīt naturālie procesi.

Ko tas nozīmē? Mūsu sabiedrībā ar visām tehnoloģijām mēs gribam izpētīt vairāk, izrakt vairāk, bet pēc tam mums nav visa spēka, ko vajag, lai saglabātu to [artefaktu] līmenī. Varbūt dažreiz ir labāk tikai nedaudz izpētīt un izrakt, bet saglabāt vēsturiskos slāņus," piekrita Deslandes. 

Vērtējot klimata izmaiņu ietekmi uz senajām būvēm, viņš minēja, ka tās joprojām ir jauna parādība, ja salīdzina, cik senas ir, piemēram, piramīdas, tāpēc arī visi iespējamie riski nav precīzi apsvērti, taču klimata pārmaiņu radītās sekas noteikti nav tikai negatīvas. 

"Ir pozitīvas lietas, piemēram, ka ūdens līmenim mainoties, var redzēt to, kas nebija zināms 50 gadus atpakaļ – dažās vietās mums ir jauni pieminekļi, daži artefakti, kas parādās," piebilda Deslandes. 

Kukela vērtēja, ka, mainoties klimatam, mainīsies līdzi arī tehnoloģijas un cilvēku izglītotības līmenis, kas ļaus rast jaunus risinājumus pieminekļu saglabāšanai. 

"Tāpēc jau mēs esam homo sapiens, cilvēki domājošie, lai mēs varētu rast risinājums, kā šo ietekmi ja ne novērst, vismaz mazināt, lai mēs nepaliktu parādā nākamajām paaudzēm un saglabātu šos pieminekļus arī viņiem.

Lai arī mani mazbērni varētu iet ar muti vaļā un apbrīnotu to, ko savulaik apbrīnoja viņu vecmāmiņa," secināja Kukela. 

"Otrs moments, ir, protams, sabiedrības izglītošana. Lai tie cilvēki, ja runājam arī par kara draudiem, kuru rokās ir ieroči, saprastu, ka pieminekļiem ir jāpaliek ārpus visa, kas notiek starp cilvēkiem, jo tā ir daļa no vēstures, kam, manuprāt, jāpaliek neskartai," viņa piebilda. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti